Zināmais nezināmajā

Ja dzīvnieku pasaulē meklēsim labāko mednieku, iespējams, jālūkojas uz sīkajiem dzīvniekiem, jo viens otrs dzīvnieku karalis, izrādās, visai bieži cieš neveiksmi medībās. Cik daudz laika, enerģijas un neveiksmju piedzīvo pasaules prasmīgākie mednieki medībās? Kādas stratēģijas un viltības izmanto pasaules lielie un mazie dzīvnieki, lai iegūtu medījumu? Kuri ir talantīgākie mednieki un kuri gluži pretēji ir tie, kas biežāk piedzīvo neveiksmes medību laukā? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns un Latvijas Nacionālā dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns.

Pirms nedēļas runājām par to, kā dzīvnieki mācās, un nenoliedzami viena no lietām, kas dzīvniekiem ir jāapgūst jo ātrāk jo labāk - kā veiksmīgi tikt pie ēdamā? Šoreiz lūkojam, kā dzīvnieki iemācās medīt un cik daudz neveiksmju ir jāpiedzīvo, lai kļūtu par labu mednieku?

Mednieki daudz laika pavada dabā, viņu darbs un hobijs ir cieši saistīts ar dabas ritmiem. Mednieki pamanījuši daudz izmaiņu dabā un tāpēc rosina veikt izmaiņas likumos, kas regulē medības. Uzklausām mednieku Mārtiņu Bērziņu.

Mednieki ne vien ir cieši saistīti ar dabas ritmiem, bet dažādu veidu medības un mednieku rīcību regulē likumi, kuros ir ierakstīti, piemēram, dažādu dzīvnieku medību periodi, arī medību veidu periodi. Tas lieliski ļauj konstatēt, ka toreiz, kad likumi rakstīti, dabā procesi bija citādi, jo šie laika posmi, kad sākt un beigt medības vairs neatbilst tam, kas notiek dabā. Līdzīgi kā būvniecībā, kuru regulē būvklimatoloģijas normatīvi, tagad vajadzīgas izmaiņas. Arī mednieki aicina likumdevēju viest izmaiņas likumos, lai, piemēram, dzinēju medības, kas vēsturiski ir vēla rudens un ziemas norise, kad kokiem nav lapu un zemi klāj sniegs, kas atvieglo redzmību, tiktu atļauts sākt vēlāk, jo lapas vairs tik ātri nenobirst un pirmais sniegs parādās krietni vēlāk, nekā pagājušajā gadsimtā.

Gada laikā atmosfērā mēs izlaižam ap 37 - 40 miljardus tonnu oglekļa dioksīda (CO2). Pirms simts gadiem tie bija nepilni 4 miljardi tonnu. Ņemot vērā sekas un riskus, ko rada CO2 apjomi atmosfērā, loģiski šķiet meklēt veidus, kā šo gāzi padarīt noderīgu tepat uz Zemes. Ideju un risinājumi CO2 savākšanai un uzkrāšanai pasaulē netrūkst. Kā šī siltumnīcas efektu ražojošā gāze no "sliktā zēna" varētu kļūt par noderīgu resursu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) Enerģijas materiālu laboratorijas vadošais pētnieks Ainārs Knoks un biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Maksis Apinis.

Metro līnijas zem Eiropas upēm - kā tās tapušas un kā spēj ilgstoši izturēt sarežģītos vides apstākļus 

Kopš pirmās atklātās metro sistēmas Londonā 1863. gadā šis pārvietošanās veids daudzās pasaules pilsētās ir kļuvis par ierastu parādību - tas ir kluss, ātrs un atvieglo transporta plūsmu virszemē. Šajā reizē aplūkosim galvenos nosacījumus metro izbūvei, jo īpaši, ja metro sistēma ir jāveido zem platas pilsētas upes, kā tas ir jau pieminētajā Londonā un, protams, arī citviet. Stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Māris Krievāns un vadošais pētnieks Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu institūtā Jānis Šliseris.

Aizvadītā vētra padarīja tūkstošiem mājsaimniecību atkarīgas no elektromontieru darba. Ikdienā to nemanām, taču tādās krīzēs, kā šīs vasaras vētra, redzam, cik būtisku darbu veic cilvēki, kas ikdienā nodrošina nepārtrauktu elektrības padevi mūsu mājām. Kā diendienā uztur kārtībā augstsprieguma un pievadošos elektrotīklus un kādas vētras spēj izturēt šī infrastruktūra? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro AS "Sadales tīkli" valdes loceklis un tehniskais direktors Raimonds Skrebs, ierakstā uzklausām Imantu Zviedri, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes locekli.

"Dadzītis, kuru mēdz dēvēt arī par cigli, ir putniņš, kurš dzīvo vairāk laukos, bet sastopams arī pilsētas parkos. Jūsu dzīve noteikti kļūs krāsaināka un priecīgāka, ja to pazīsiet, jo putns tiešām ir ļoti košs. Savukārt, ja iemācās dziesmu, tad var arī pamanīt un nojaust, cik daudz šo putniņu patiesībā ir," iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Zane Dāvidsone.

Dadzītis ir caurceļotājs un arī ziemotājs. Ceļošanas laikā un ziemas periodā dadzīši veido barus, un ziemā tos ir arī vieglāk pamanīt. Bars kopīgi barojas un nakšņo parasti kādā augstā kokā, un barā varbūt pat 40 līdz simts dadzīšu. Cilvēki parasti ir ļoti pārsteigti, ieraugot tik košu putniņu Latvijā. 

"Abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi, bet ir tiešām nesajaucami. Tiem ir sarkans sejas apspalvojums, balta galva ar melnu pakausi, smilšbrūna mugura un krūtis, gaiša, gandrīz balta pavēdere, bet spārni – melni ar koši dzeltenu joslu. Izskatās pēc maza, krāsaina papagailīša," raksturo Zane Dāvidsone.