Zināmais nezināmajā

Mūsdienās sportiski sasniegumi nav iespējami bez inženieru radītiem risinājumiem, sākot ar biomehāniku, beidzot ar tehnoloģiskiem rīkiem, kas ļauj uzlabot gan sportiska fizisko sniegumu, gan inventāru. Ar to nodarbojas inženieri Rīgas Tehniskajā universitāte (RTU). Kā tas notiek un kā sports un zinātne sadarbojas?Raidījumā iepazīstam viņu atklājumus un skaidrojam, kas ir triboloģija.

Stāsta Jānis Lungevičs, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Mašīnbūves, aerokosmisko tehnoloģiju un transporta institūta vadošais pētnieks, un Andrejs Pupurs, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Augstas veiktspējas materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks.

Kādu funkciju diafragma veic mūsu organismā?

Sportā elpošanai ir īpaši svarīga loma un te talkā nāk kāds muskulis, bez kura elpot nebūtu iespējams – diafragma. Kas tā īsti ir un kādu funkciju veic mūsu organismā?

Pat ja mums nav plašu zināšanu par diafragmu, dzirdējuši par to būs daudzi, sākot jau ar skolas bērniem, kuriem dziedāšanas stundās vai korī skolotāja aicinājusi sajust iedomātu peldriņķi vai kupolu zem ribām. Diafragma ir ne tikai darba instruments dziedātājiem. Tā ļauj dzīvot mums katram. Par šo īpašo muskuli plašāk stāsta Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Sabiedrības veselības un veselības aprūpes nodaļas asociētā profesore Līga Ozoliņa-Molla.

Grūti iztēloties tos laikus, kad ziņas "atceļoja ar kājām" – tās atnesa pastnieks, kaimiņš vai tirgus pārdevēja. Tad šos jaunumus varējām lēnām pārspriest un apcerēt. Mūsdienās dzīvojām tik intensīvas un nepārtrauktas saziņas laikmetā, ka, esot atslēgtiem no sakariem, daudziem rodas trauksme, bet lielais informācijas apjoms rada nogurumu. Kāpēc? Kā tehnoloģiju attīstība radījusi cilvēcei tā saucamo "fomo" – bailes kaut ko palaist garām?

Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče, domnīcas "Atlantic Council" Digitālās izpētes laboratorijas "DFRLab" dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva un LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Priedols.

Mazs piemīlīgs putniņš ar visai kompaktu ķermeni, bet garu astīti. Tieši tās dēļ arī ticis pie sava vārda – garastīte. Par talantīgo ligzdu būvētāju garastīti stāsta Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis bioloģijas zinātņu doktors Oskars Keišs.

"Tieši tā arī garastīti izskatās – kā mazs putniņš ar ļoti, ļoti, pat varētu teikt neproporcionāli garu asti," stāsta Oskars Keišs. "Garastītes visbiežāk ir redzamas rudenī un ziemā, kad tās bariņos klejo dažādos virzienos. Tas ir saistīts ar to, ka gados, kad viņām ir labvēlīgi apstākļi, garastītes savairojas lielā skaitā un ceļo dienvidu – dienvidrietumu virzienā, meklēdamqs barību. Tādā kārtā no Latvijas viņas sasniedz Poliju un Vāciju. Tas ir zināms pēc gredzenošanas rezultātiem."

Garastītes ir izteikts bara putniņš. Tas nozīmē, ja vienu bara īpatni noķer, tad pārējās nelido prom, bet pulcējas ap šo noķerto īpatni. Tādēļ ornitologi var noķert visu bariņu un apgredzenot putniņus.

"Garasta būvē apaļu ligzdu un to būvēja no ķērpjiem, tādēļ tā tik ļoti saplūst ar apkārtējo stumbru, ka ir grūti pamanāma. Garstītei nav savas dziesmas, bet kaut kas dziesmai līdzīgs kā saucieni ir dzirdami, kad abi putni būvē ligzdu un pārojas," turpina Oskars Keišs.

Garastītes populācija nav apdraudēta.

Keramikas izpēte arheoloģijā, lauksaimniecības augšņu izpēte klimata pārmaiņu kontekstā, kompozītmateriālu un biopolimēru izpēte ķīmijā – šādas Latvijas jauno zinātnieču pārstāvētās jomas plūkušas laurus ikgadējā “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē” konkursā. Raidījumā tiekamies ar zinātniecēm.

Par saviem pētījumie stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece Arta Bārdule, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas pētniece Vanda Haferberga un Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Aļisa Ponkratenkova.

--

Pirms tam viesojamies Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, kur top iekārta ātrai DNS analīzei un rīks asins recēšanas novērtēšanai.

Ātri, ērti un precīzi, tā pāris vārdos varētu raksturot ierīces, kas šobrīd top  LU Cietvielu Fizikas institūta Mikro un nanoierīču laboratorijā. Tur tuvāk iepazīstam divas no tām – vienu, kas palīdz noteikt mūsu ģenētiskās uzbūves  konkrētus datus, un otru, kas tā teikt, ziņo, cik ātri vai lēni sarec asinis.

LU CFI Mikro un nanoierīču laboratorijas pētniece Māra Šmite demonstrē iekārtu, kas nedaudz atgādina metronomu, tik bez ritma svārsta – uz plastmasas statīva ir skala, kurā tad  pēc asins rezultātu nolasīšanas parādās to recēšanas rezultāts. Ja tās ir skalā pa vidu, asins rec normāli, skalas augšdaļā – tas nozīmē, tās ir pārāk šķidras, bet apakšdaļā – biezas. 

Šajā pašā laboratorijā  strādā Gunita Kojāne, kura savukārt darbojas pie  universāla DNS ekstrakcijas moduļa izveides. Te runa ir par kompaktu platformu mūsu ģenētiskā materiāla  iegūšanai. Tie ir telpiski izprintēti rombveida režģi, kuru uzdevums ir sijāt cauri vajadzīgo analīžu materiālu.

--

Bet Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis bioloģijas zinātņu doktors Oskars Keišs stāsta par talantīgo ligzdu būvētāju garastīti.

Rudens ir laiks, kad no mums atvadās gājputni un ziemas miegam lēnām pošas dažādi savvaļas dzīvnieki, taču tas ir arī laiks, kad mūsu pagrabus apdzīvot sāk ne tikai rudens raža un ievārījumu burkas, bet šādi tādi dzīvnieki. Neapzināti sniedzam viņiem dažādas ērtības – gan pārtiku, gan ziemošanai piemērotu temperatūru, gan drošu patvērumu. Kāpēc mājas neapkurinātie stūri ir izcila ziemošanas vieta kā zīdītājiem, tā bezmugurkaulniekiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Nacionālā Dabas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, zooloģe Inta Lange, sikspārņu eksperts, Latvijas Universitates docents, biologs Viesturs Vintulis un Latvijas Entomoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāja, LU Bioloģijas institūta pētniece, bioloģijas doktore Inese Cera.