Zināmais nezināmajā

Nākotnē zobārsta kabinetā veikts rentgena izmeklējums varētu palīdzēt ne tikai ārstēt zobus, bet arī savlaicīgi brīdināt par nopietniem kaulu veselības riskiem visā organismā – tostarp osteoporozi.

Osteoporoze ir izplatīta slimība visā pasaulē un nereti to atklāj pēc kaulu lūzuma, jo sākuma stadijās slimībai nav nekādu simptomu. Kā zobārsta kabinets var palīdzēt kaulu veselības uzlabošanā, par to saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes Vispārējās zobārstniecības katedras vadošo pētnieci, projekta "OsteoXplore" vadītāju Andu Slaidiņu.

Ārste skaidro, ka, piemēram, pacients atnāk pie zobārsta, viņam veic rentgenu kāda iemesla dēļ, piemēram, viņš grib ievietot zobu implantus, viņam veic 3D rentgenu, kas ir standarts mūsdienu implantoloģijā, papildus tam, izmantojot veikto rentgenu, var noteikt arī osteoporozes risku.

Šī vairāk varētu būt skrīninga metode, pēc kuras jāveic padziļināti izmeklējumi.

Lielākoties osteoporozes risks ir sievietēm vecumā pēc menopauzes. Ar hormonu aizvietojošu terapiju var pasargāt. Tāpat nozīmīgi osteoporozes riska faktori ir D vitamīna un kalcija trūkums organismā. Pareizi būtu jebkurai sievietei pēc 65 gadu vecuma veikt osteoporozes risku pārbaudi, lai novērtētu kaulu blīvumu. Realitāte pacienti par to uzzina, kad jau ir bijis pirmais kaulu lūzums. 

Osteoporozi labi palīdz novērst un kontrolēt medikamenti.

Vasara ir atvaļinājumu laiks, kad bieži dodamies tuvākos vai tālākos ceļojumos. Šoreiz saruna ar pieredzējušu pilotu Jāni Krištopu, lai uzzinātu, kā laikapstākļi ietekmē viņu darbu un ikdienu, jo vasarās negaisi ir tie, kas mēdz radīt izmaiņas mūsu lidojuma plānos.

Par laimi Rīgas lidostā dabas stihijas reti rada būtisku ietekmi uz gaisa satiksmi, biežāk problēmas ir mūsu galamērķī, īpaši, ja tas ir tālāk uz dienvidiem, kur negaisi mēdz būt plašāki un ilgstošāki. Mūsu lidostā lielākās problēmas ir ziemā, kad skrejceļš apledo vai snieg tik stipri, ka tīru skrejceļu uzturēt var burtiski tikai uz dažām minūtēm.

Bet kāda ir pilota ikdiena, kurš un kā pieņem lēmumu – lidot cauri negaisa mākonim vai mest tam līkumu, par to saruna ar pilotu Jāni Krištopu, kuram ir jau gandrīz 20 gadu pieredze, vadot pasažieru lidmašīnas.

Āfrikas cūku mēris rada pamatīgas galvassāpēs arī cilvēkiem, jo tā ceļš no savvaļas mežacūkām līdz saimniecībām ir tik nemanāms un ātrs, ka nozarei tas rada milzīgus zaudējumus. Zinātniskajā institūtā "BIOR" uzsākts pētījums, kas ļaus apkartot cūku mēri, slimību, kas no savvaļas "ielaužas" mājlopu saimniecībās. Kas īsti ir Āfrikas cūku mēris? Kā notiek inficēšanās un kā tas ietekmē gan mežacūku populāciju, gan cūku fermas? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro zinātniskā institūta "BIOR" Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Aivars Bērziņš un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš.

Zemesvēži ir īsti "supervaroņi", tie spēj gan lekt, gan lidot, gan peldēt

Ja dabā vai varbūt pat sava dārziņa puķu dobēs vakara stundā dzirdat skaņu, kas ievada sižetu, tas nozīmē, ka kaut kur tuvumā ir zemesvēzis. Cilvēki gan ne vienmēr ir sajūsmā par to, ka zemesvēži sākuši apdzīvot mazdārziņus. Šoreiz kopā ar Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecāko entomologu Uģi Piterānu zemesvēzi iepazīsim tuvāk. Kā atspēriena punkts mūsu sarunai kalpo pats zemesvēža nosaukums, jo to dēvē arī par racējcirceni, bet, ja zemesvēža latīnisko nosaukumu Gryllotalpa gryllotalpa tulkojam latviešu valodā, tad sanāk “circeņkurmis”. Kas tad no vēža, kurmja un circeņa piemīt zemesvēzim, par to Uģis Piterāns.

Iespējams, ka kādam zemesvēzis šķita problēma arī 1915. gadā, kad tapa Raiņa luga “Spēlēju dancoju”, bet Rainis šajā lugā Zemesvēzītim piešķīra ļoti svarīgu nozīmi. Zemesvēzītis ir Zemes mātes sūtnis, viņš simbolizē dzīvības spēku, mūžību un saikni ar zemes saknēm. 

Kad lugas galvenais varonis spēlmanis Tots ir atdevis trīs asins lāses, lai atdzīvinātu Leldi un pats tādējādi dotos nāvē, Zemesvēzīša sauciens "Dzīvs ir!" - tas ir apliecinājums, ka garīgā gaisma, dzīvība un dziesmas spēks nav uzveicams. 

Varbūt tieši šī luga palīdzēs apzināties, ka zemesvēzis nav kaitēklis, un par to, ka tas pat var būt retums, noslēgumā piebilst Uģis Piterāns.

Rīgas Tehniskajā universitātē darbu uzsākusi jauna laboratorija, kas pētīs to, ko ir visai grūti nomērīt, cilvēka uzvedību, lēmumu pieņemšanu un tehnoloģiju ietekmi, jeb mūsu attieksmi, emocijas un reakcijas uz dažādiem ārējiem stimuliem, piemēram, reklāmām vai dezinformāciju. Veicot fizioloģiskus ķermeņa mērījumus, piemēram, sirds darbību vai acu skatienu, laboratoriskais aprīkojums ļaus iegūt objektīvu informāciju par cilvēka reakciju uz informāciju, pakalpojumu, preci vai rīcību. Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes tenūrprofesors, „HyperLab” dibinātājs un līdzvadītājs Agnis Stibe. Ierakstā uzklausām Latvijas Universitātes profesoru Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju Jurģi Šķilteru.

Zinātnes ziņās par to, kā bites tiek galā ar karstumu

Vēstis par karstuma rekordiem mūsu platuma grādos un cilvēku centieniem atvēsināties dzirdam ne pirmo gadu. Bet pētnieki Austrālijā pievērsušies tam, cik lielā mērā karstums skar bites. Plaša mēroga pētījumā, kas publicēts žurnālā "Nature Communications", apsekota 95 vietējo bišu sugu karstuma tolerance. Dati liecina, ka bišu sugas, kas ligzdo augu stublājos, varētu saskarties ar vislielākajiem draudiem no temperatūras paaugstināšanās, kas saistīta ar klimata pārmaiņām. Turpretī bites, kas ligzdo pazemē, šķiet labāk sagatavotas, lai izvairītos no bīstamā karstuma. Cik lielu karstumu bites var izturēt un vai draudi Austrālijas bitēm būtu attiecināmi arī uz mums? To šoreiz skaidro vienīgā bišu veterinārārste Latvijā, kā arī Latvijas Biškopības biedrības pētniece un konsultante Ineta Eglīte.

Par Sauli vēl aizvien ir daudz nezināmā, taču savās zināšanās esam piedzīvojuši milzīgu lēcienu. No teleskopu novērojumiem līdz misijām ar kosmiskajām zondēm - esam spējuši tuvplānā ieraudzīt uguns bumbu mūsu debesīs. Ko jau šobrīd zinām par Sauli un kādi fakti vēl gaida savus atklājumus?

Par to saruna studijā, kurā piedalās Ventspils Augstskolas, rektors, astrofiziķis Andris Vaivads, IT speciālists, astronomijas entuziasts Raitis Misa un IT speciālists, astronomijas entuziasts Ints Ķešāns.