Zināmais nezināmajā

Pasaulē visbiežāk zemē nomestais atkritums nav plastmasas pudele vai polietilēna maisiņš, bet gan cigarešu izsmēķi. Šķietami mazs un nevainīgs, tas patiesībā ir bīstamu ķīmisku savienojumu kokteilis, kas nonākot saskarē ar ūdeni var radīt paliekošas sekas videi.

Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Latvijā katru gadu tiek pārdots vairāk nekā pusotrs miljards cigarešu, un aptuveni 330 miljoni izsmēķu nonāk apkārtējā vidē. Līdz ar izsmēķiem dabā nonāk arsēns, kadmijs, svins. Ko viens mazs izsmēķis var nodarīt apkārtējai videi un kāpēc izsmēķi rada galvassāpes atkritumu apsaimniekotājiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro organizācijas "Latvijas Zaļais punkts" valdes loceklis Kaspars Zakulis un Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme.

"Pilsētās kopumā situācija uzlabojas, arvien vairāk cilvēku izsmēķus izmet atkritumu urnās, tomēr dabā arvien nonāk daudz," norāda Kaspars Zakulis.

Arī pludmalēs izsmēķu daudzums samazinās, piekrīt Jānis Ulme.

Uz Siguldu rudenī cilvēki mēdz doties ne tikai, lai baudītu krāsaino ainavu. Drīz sāksies arī lašu nārsts un labā laikā to var vērot no Gaujas tilta Siguldā un vēl citās mazākās lašupēs, gar kuru krastiem ved pastaigu takas.

Laši un taimiņi upēs jau ir sanākuši lielā skaitā, šobrīd nogaida, kad ūdens temperatūra būs mazliet vēsāka un piemērota nārstam. Bet kā šogad laši upēs jūtas, kā siltie rudeņi maina nārstu un vai dažādi lašveidīgo aizsardzības un populācijas atjaunošanas pasākumi dod rezultātu, par to saruna ar Dabas Aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītāju Jāni Bušu.

Ļoti iespējams, ka pēc pieciem līdz desmit gadiem staru terapijas pacientiem ārstēšanas kurss varētu būt īsāks un krietni patīkamāks. Kristaps Paļskis Rīgas Tehniskajā universitātē aizstāvējis disertāciju, kurā viņš pētījis, kā onkoloģisko slimību terapijā izmantot paātrinātāju tehnoloģijas, lai pēc iespējas precīzāk un efektīvāk iznīcinātu vēža šūnas. Šis ir viens no piemēriem, kur CERN notiekošie daļiņu pētījumi var nākotnē praktiski palīdzēt pacientiem, mazinot staru terapijas blaknes un ne tikai. Kā sarežģīta daļiņu fizika iedarbojas uz tik komplicētu organismu kā cilvēka šūna? Raidījumā zināmais nezināmajā skaidro medicīnas fiziķis Kristaps Paļskis un Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesore radioloģijā, vadošā pētniece un radioloģijas zinātniskās laboratorijas vadītāja ārste Maija Radziņa.

Profesors piedāvā kvantu skaitļošanas un DNS datu uzglabāšanas apvienojumu pieaugošajam datu apjomam

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei tika izmantotas disketes? Nu jau tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras palīdzību uzkrāt aizvien pieaugošo datu apjomu? Atbilde būtu – kvantu skaitļošanas un DNS datu uzglabāšanas apvienojums. Tieši ar šādu jaunu modeli, septembrī viesojoties Rīgā, Latvijas Universitātē, iepazīstināja profesors Koens Bertelss.

Dzimis Beļģijā, vairāk nekā 20 gadus strādājis Delftas Tehnoloģiju universitātē Nīderlandē, bet šobrīd viņa darbība saistīta ar Šveices uzņēmumu, vienlaikus sadarbojoties ar vairākām universitātēm. Visur viņš meklē bioķīmiķus, ģenētiķus un citus zinātniekus – aizrautīgus un dedzīgus cilvēkus, kuri noticētu viņa idejai par DNS tehnoloģiju un būtu gatavi to attīstīt tālāk. Arī Zināmais nezināmajā bija iespēja aprunāties ar profesoru, un, ja jums mūsu saruna šķiet futūristiska – ļoti labi, jo profesors Bertelss tiek dēvēts par pilnīgu nākotnes cilvēku.

Iedomājamies, ka visi medikamenti, kurus ikdienā lietojam, vairs nav jālieto visiem vienādās paciņās un devās vai ārstēšanas terapijas ir krietni atšķirīgas - katram pielāgota deva, forma, terapija, pielagojot to mūsu ģenētikai, veselībai, dzīvesveidam. To piedāvā precīzijas medicīna. Cik tālu pētniecībā ir tikusi šajā joma? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnes centra pārstāve, RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece Inese Čakstiņa-Dzērve un vadošā pētniece RSU Zinātnes centra pārstāve, RSU Molekulārās ģenētikas zinātniskā laboratorijas vadītāja Linda Gailīte.

Zinātnes ziņās stāsts par to, vai mājās elektroniskās ierīces ir kiberdrošas

Jūsu robotizētās jeb viedās iekārtas mājās var kļūt par notikumu aculieciniekiem, jo tie uzglabā sevī datus. Vienlaikus šo datu izmantošana var būt pretrunā personas privātumam un likumam. Par to vēstī tiešsaistes medijs “The Conversation”, priekšplānā izceļot gadījumu Taivānā 2023. gadā.

Kādam vīrietim bija radušās aizdomas par to, ka viņa sieva ir neuzticīga. Pēc kāda laika, atverot robotizētā putekļsūcēja lietotni, vīrietis iekārtas tiešraides kamerā pamanīja savas sievas un cita vīrieša intīmu satikšanos. Tiešraidi viņš ierakstīja un izmantoja, lai no sievas un viņas mīļākā iegūtu aptuveni 16 tūkstošu ASV dolāru lielu naudas summu par laulības tiesību pārkāpšanu. Taču vēlāk tiesa vīrietim piesprieda piecu mēnešu cietumsodu un vairāku tūkstošu dolāru naudas sodu par privātas darbības ierakstīšanu bez personas piekrišanas. Šī situācija norāda uz to, ka ierīces mājās veido pierādījumus, bet tiesību akti šajā ziņā aizvien ir sadrumstaloti. Komentāru par publikāciju šoreiz gatavs sniegt Kiberincidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Kristiāns Teters.

Lielās rudens migrācijas laikā iepazīsim kādu gājputnu, kuram ir īpašs talants – mērkaziņai muzikāls ir viss, gan aste, gan spalvas, gan garie knābji. Stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs. Un tieši tagad rudenī mērkaziņu satikt ir visvieglāk. 

Rudenī, migrācijas laikā, mērkaziņas ir gandrīz visur, kur ir mīksti dubļi, grāvjos, dīķmalās, slapjās pļavās jūras piekrastē, bieži arī nelielos bariņos. Bet ieraudzīt gan tās ir ļoti grūti, jo mērkaziņa ir brūnraiba kā pērnā zāle, un viņai ir divas taktikas, kā izvairīties no plēsējiem: vai nu gulēt un nekustēties, ļaujot jums paiet garām viņai, vai arī, ja pienāk pārāk tuvu, izšauties gaisā ar čērkstošu skaņu, kā izraujot gumijas zābaku no dubļiem. Viņa aizlido tālāk asā zigzagā.

Skaņu, kas atgādina kazas blēšanu mērkaziņa rada ar asti.

"Riestā mērkaziņa uzlido augstu gaisā, riņķo virs savas teritorijas un tad ik pa brīdim strauji metas lejā. Kritienā viņa izpleš astes malējās spalvas. Tās ir cietākas par pārējām, un gaiss, kas plūst tām garām, liek tām vibrēt. Bet tas notiek tikai tad, ja mērkaziņa krīt pietiekami ātri. Viņai jākrīt ātrāk par 40 kilometriem stundā, un tad arī rodas šī dobā trīsošā un tāpēc daudzās tautās mērkaziņa ir kaza," skaidro Agnis Bušs.

Somi viņu sauc par debesu kazu, bet Ziemeļvācijā ticēja, ka tās ir Pērkona dieva Donora kāzas, kas velk viņa ratus pa debesīm. Arī latviski šo putniņu mēdz saukt ne tikai par mērkaziņu, bet arī par pērkoņkazu.

Mērkaziņa dzied arī ar balsi. Garais, taisnais knābis viņai ir kā zonde. Ar to viņi iedur mīkstos dubļos un sameklē tārpus un kukaiņus.