Brīnumains izgudrojums, kas vieglāks par gaisu un kam tika paredzēts nākotne pārvadāt pasažierus pāri okeānam. Dirižabļi aviācijas nozarei kalpoja gan par tehnoloģisku sasniegumu, gan rūgtu mācībstundu. Kā sākās un beidzās dirižabļu laikmets pasaulē?
Par to runājam ar Rīgas Aeronavigācijas institūta direktoru Ilmāru Blumbergu un Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītāju Daini Poziņu.
Piedāvājam arī nelielu pārskatu par Latvijas nacionālas aviācijas attīstību – dažus pieturpunktus, jo, lai arī runa ir par īsu laika posmu, sākot no atsevišķiem interesentiem un viņu konstruētajiem aparātiem 20. gs. 20. gados līdz rūpnīcai VEF, kur lidmašīnu būve beidzās 1942. gadā, vienā raidījumā visu mūsu aviobūves vēsturi nevar ietilpināt.
Runājot par vienotu aviācijas būvi Latvijas Republikā, flagmanis bija rūpnīca VEF, kur no 1935. līdz 1942. gadam tika izgatavotas 33 dažādu tipu lidmašīnas.
Protams, nacionālā lidmašīnu būve mums saistās ar konstruktora Kārļa Irbīša vārdu, bet bez viņa ir jāmin vēl vesela rinda aviācijas būves speciālistu: Kārlis Švarcbahs, Kārlis Jansons, lidotājs un konstruktors Kārlis Bandenieks, galdnieks Žanis Knauke, metālists Kārlis Ozoliņš, metinātājs Feldmanis un citi. Pagājušā gadsimta 20. gados parādās vairāki lidmašīnu konstruktori, kas intereses un prieka pēc sāk nodarboties ar gaisa kuģu būvi, Talsos dzimušais avio konstruktors un lidotājs Nikolajs Pūliņš, zināmais lidotājs Herberts Cukurs un dedzīgais Kārlis Irbītis, kuru jau no zēnības ir aizrāvušas lidmašīnas. 1932. gadā Irbītis strādā jaunizveidotajā Valsts elektrotehniskajā fabrikā mehānikas nodaļā. Un par to, kā Irbīša idejas tika ieviestas VEF, stāsta VEF muzeja krājuma glabātāja Dace Kaprāne.
Atgriežoties pie VEF pirmajiem lidmodeļiem un to tapšanu, kā savās atmiņas atceras Kārlis Irbītis, mūsu lidotājs Bandenieks jeb, kā mēs viņu saucām, «Bandiņš» kā sadedzis gribēja tūliņ sākt lidmašīnu mēģināt.
„Atļāvu Bandiņam tomēr mazliet «pavīlēt» pa aerodromu. Viņš tad arī ar jauno lidmašīnu paskraidīja pa aerodromu, bet nenocietās un mazliet atrāva lidmašīnas riteņus no zemes. Atpakaļ pieskaršanās, par nelaimi, notika sagāztā stāvoklī uz vienu skrietuli, un tā tika ielocīta uz iekšu.” Citāta beigas.
Protams – kad lidmašīna bija pilnībā izgājusi testu un atzīta par labu esam, tad arī lidojumi notika bez aizķeršanās.
Mūsu lidaparāti devās arī pāri Latvijas robežām, lidmašīnas piedalās dažādās sacensībās Francijā un Anglijā, starptautiskā aviācijas izstādē Cīrihē. Bet, lai arī VEF īsais avioperiods izklausās kā veiksmes stāsts, tomēr tajā ir arī viena melna lappuse.
Lidmašīnu būvi VEF uzsāka 1935. gadā un līdz 1942. gadam izgatavoja 33 dažādu tipu lidmašīnas. Kā saprotams, 1940. gadā rūpnīcas teritorijā saimnieko padomju iebrucēji un pēc tam turpmākos divus gadus te vēl gatavo lidaparātus vācu armijas vajadzībām.