Zināmais nezināmajā

No zirgu pajūga līdz īpaši aprīkotam transportam, kas spēj uz lauku ceļa pieņemt gan dzemdības, gan reanimēt pacientu. Neatliekamās palīdzības iespējas simts gadu laikā ir piedzīvojušas teju neticamas pārmaiņas un labi, ka tā, jo šodien mūsu iespējas saņemt ātru mediķa palīdzību ir krietni lielākas nekā agrāk.

Tikai pirms nedaudz vairāk kā simts gadiem Jēkaba kazarmās ar zirgu pajūgu tika nogādāti sasirgušie un darboties sāka Ātrās ārsta palīdzības stacija. Tie bija mūsdienu neatliekamās medicīniskās palīdzības pirmsākumi. Kā gadu gaitā mainījies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbs? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Jūrmalas muzeja pētnieks Mārtiņš Vesperis un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta pētnieks, Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs Rafaels Ciekurs.

Vasarā laikapstākļi mēdz būt viens no iemesliem, kāpēc notiek negadījumi un cilvēku gūst traumas. Biežāk arī notiek nelaimes. Tiesa, laikapstākļi var būt „bīstami” visos gadalaikos, ja ziemā tās ir slidenas ielas un ceļi, vasarā, protams, visas āra aktivitātes, ko ļauj siltāks laiks. Turklāt gaidāmajās Jāņu brīvdienās kļūs krietni vasarīgāks un tas ir laiks, kad cilvēki burtiski metas baudīt visu, ko vasara sniedz un aizmirst par drošību.

Tāpēc pirms svētkiem saruna ar Neatliekamās Medicīniskās palīdzības mediķi Ilviju Bankevicu. Viņa strādā mediķu brigādē Vidzemes pusē, Skrīveru apkārtnē. Ar 12 gadu pieredzi, kuros piedzīvojusi gan to, kā karstumā cilvēki jāglābj burtiski no dārza vagas, kurā strādājot ir pārkarsuši, gan to, kā sniegi un ledi neļauj nokļūt līdz pacientam.

Vasarā laikapstākļi mēdz būt viens no iemesliem, kāpēc notiek negadījumi un cilvēku gūst traumas. Biežāk arī notiek nelaimes. Tiesa, laikapstākļi var būt „bīstami” visos gadalaikos, ja ziemā tās ir slidenas ielas un ceļi, vasarā, protams, visas āra aktivitātes, ko ļauj siltāks laiks. Turklāt gaidāmajās Jāņu brīvdienās kļūs krietni vasarīgāks un tas ir laiks, kad cilvēki burtiski metas baudīt visu, ko vasara sniedz un aizmirst par drošību.

Tāpēc pirms svētkiem saruna ar Neatliekamās Medicīniskās palīdzības mediķi Aiviju Bankevicu. Viņa strādā mediķu brigādē Vidzemes pusē, Skrīveru apkārtnē. Ar 12 gadu pieredzi, kuros piedzīvojusi gan to, kā karstumā cilvēki jāglābj burtiski no dārza vagas, kurā strādājot ir pārkarsuši, gan to, kā sniegi un ledi neļauj nokļūt līdz pacientam.

Tekstila atkritumi ir viens no lielākajiem slogiem videi.Tekstilatkritumi veido aptuveni 3 - 5% no kopējiem atkritumiem un katru gadu to apjomi pieaug, jo pieaug ātrās modes patēriņš. Lai arī 3% nešķiet daudz, tomēr, atšķirībā no bioloģiskajiem atkritumiem, tekstils dabā sadalās ļoti lēni un rada vides piesārņojumu ilgtermiņā. Līdz šim fokuss ir bijis uz otrreizējo pārstrādi. Šobrīd vides un ķīmijas inženieriem padomā efektīvāki risinājumi, viņi aizvien cerīgāk lūkojas uz "augšupapstrādi". Kas tā ir un kā nevajadzīgu tekstilu varam atkal izmantot apģērba ražošanā?

Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Individuālo aizsardzības līdzekļu laboratorijas vadītāja, profesore Inga Dāboliņa un šīs laboratorijas zinātniskā asistente Beatrise Santa.

No bārenes par Krievijas ķeizarieni - par Katrīnu I aizvien valda dažādas leģendas un pat vēsturnieki strīdās, kāda ir bijusi carienes izcelsme un dzīve. Kā Ernsta Glika audžumeita nonāca līdz impērijas tronim?

Leģendāra personība, kuras dzīves gājums bijis gluži kā meksikāņu ziepju operā - vai vismaz tā gribētos domāt, jo nezināmā par šo biogrāfiju aizvien ir daudz. Meitene, kas dzīvi sāka kā Marta Skavronska, beidza kā Krievijas ķeizariene. Kas bija šī sieviete un kāda bija viņas izcelsme? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētniece, vēstures doktore Mārīte Jakovļeva un mācītājs, Ernstam Glikam veltītas grāmatas autors Andris Pešelis.

Daudz nezināmā un leģendu ir par šo personību, atzīst raidījuma viesi.

"Ja mēs runājam par meiteni Martu, jāsaka, ka nezināmā ir ļoti daudz. Ja mēs runājam par ķeizariene Katrīna Pirmo, tad tā jau ir vēsturiska persona, zināma, uz politiskās un vēsturiskās skatuves esoša un un labi apskatāma, bet arī viedokļi par viņu kā ķeizarieni arī ir ļoti atšķirīgi," atzīst Mārīte Jakovļeva.

Interpretāciju ir daudz par viņas izcelsmi, vai tiešām bija Skavronska, kā nokļuva Glika mājās, nav zināms, kur viņa ir dzimusi, kas bijuši viņas vecāki. Par to ir daudz versiju. Pat populārā vietne Vikipedija dažādas valodās piedāvā dažādas versijas par to, kur ir dzimusi Marta Skavronska.

"Nav arī skaidrības par viņas etnisko piederību. Mums gribās domāt, ka viņa bija latviete, igauņiem tikpat labi uzskata, ka viņa bija igauniete vai vai somiete. Baltkrievi uzskata, ka viņa ir cēlusies no Minskas, respektīvi, no baltkrieviem, lietuvieši - no lietuviešiem. Visi velk deķīti uz savu pusi, un nevienam nav konkrēti dokumentētas argumentācijas," turpina Mārīte Jakovļeva.