Zināmais nezināmajā

Rudens ir laiks, kad no mums atvadās gājputni un ziemas miegam lēnām pošas dažādi savvaļas dzīvnieki, taču tas ir arī laiks, kad mūsu pagrabus apdzīvot sāk ne tikai rudens raža un ievārījumu burkas, bet šādi tādi dzīvnieki. Neapzināti sniedzam viņiem dažādas ērtības – gan pārtiku, gan ziemošanai piemērotu temperatūru, gan drošu patvērumu. Kāpēc mājas neapkurinātie stūri ir izcila ziemošanas vieta kā zīdītājiem, tā bezmugurkaulniekiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Nacionālā Dabas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, zooloģe Inta Lange, sikspārņu eksperts, Latvijas Universitates docents, biologs Viesturs Vintulis un Latvijas Entomoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāja, LU Bioloģijas institūta pētniece, bioloģijas doktore Inese Cera.

Arvien rudenīgākie laikapstākļi liek domāt par apkures sezonu. Energoresursi kļūst arvien dārgāki, tāpēc mazāk bažu par ziemu tiem, kam mājas siltinātas un izmantoti mūsdienīgi būvniecības risinājumi, kas padara ēku energoefektīvu. Tāpēc arī šoreiz saruna par videi un klimatam draudzīgu arhitektūru arhitektu Pēteri Bajāru.

Saruna par to, kā mainās nozares skatījums uz klimatu, cik būtisks tas ir Latvijā. Pēteris Bajārs stāsta arī par zaļiem risinājumiem publiskajā vidē Rīgā. Viena no galvenajām problēmām Rīgā ir ūdens stipra lietus laikā, kas appludina ielas. Bieži dzirdēts, ka pašvaldība ievieš dažādus ūdens infiltrācijas risinājumus, lai ūdens nokļūst zaļajās zonās, kur tas var iesūkties, vai pie jaunbūvēm jāierīko īpašas drenāžas, kas novada ūdeni augsnē. Izrādās, ka pilsētas centrā, kur ir vecā apbūve, tas rada jaunas problēmas, par ko līdz šim runāts maz. 

Sākam ar to, cik videi un klimatam labvēlīgi risinājumi arhitektūrā vispār ir pieprasīti un cik daudz ar tiem nākas strādāt ikdienā?

Dziļas zināšanas vai oratora un organizatora dotības, varbūt spilgts tēls un harizma - kas padara pasniedzēju par labu skolotāju? Cik gudram jābūt, lai mācītu citus gudrus cilvēkus un lai auditorijas priekšā būtu autoritāte? Un kāpēc pat pašos erudītākajos neieklausās ne sabiedrība, ne politiķi?

Intelektuālais līderis ar kristālskaidru reputāciju sabiedrībai un emocionālais atbalsts un mentors studentiem - šādu portretu gribētos zīmēt mūsdienu profesoram, kurš vairs nav tikai lekciju lasītājs ziloņkaula tornī, bet aktīvs sabiedrības loceklis. Šādu tēlu sniedz dažādi pētījumi par mūsdienu prasībām pret cilvēkiem, kuri ikdienā māca citus gudrus cilvēkus. Cik gudram jābūt, lai mācītu citus gudrus cilvēkus un lai auditorijas priekšā būtu autoritāte? Un kāpēc pat pašos erudītākajos neieklausās ne sabiedrība, ne politiķi? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Univeristātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, Doktorantūras skolas direktore Zanda Rubene, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Pedagoģiskās izaugsmes centra direktore Nora Jansone un biznesa augstskolas "Turība" asociētā profesore, studiju prorektore Evija Kļave.

Kas gaidāms Zinātnieku nakts pasākumos Latvijā? 

Šajā nedēļas nogalē Latvijā ir zinātnes lielākie svētki gadā - Eiropas zinātnieku nakts, kas aizvadītajā gadā pulcēja teju 30 tūkstošus apmeklētāju visā Latvijā. Kas šogad gaidāms dažādos institūtos un Latvijas augstsskolās? 

Izpētīt zinātni aicina Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Liene Bērziņa. Eiropas Zinātnieku nakts Latvijā ir liels zinātnes kopienas kopdarbs - Latvijas Zinātnes padome uzrunā un aicina izglītības iestādes, pētniecības institūcijas un organizācijas visā Latvijā iesaistīties, radīt savas aktivitātes, ko savukārt interaktīvā kartē apkopo zinātnes komunikācijas platformas “Research Latvia” veidotāji. Sarunu par pasākuma ideju turpina Latvijas Zinātnes padomes direktora pienākumu izpildītāja Elita Zondaka.

Plašu aktivitāšu klāstu Zinātnieku naktī piedāvās Latvijas Universitāte. Pārdaugavā liela rosība gaidāma universitātes Akadēmiskajā centrā - gan Zinātņu, gan Dabas mājā -, un tur par kādu no aktivitātēm gādājusi Latvijas Universitātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne.

Stāstīt par saviem pētījumiem - tā ir arī Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnieku prioritāte. Humanitārās, sociālās un mākslas zinātnes Latvijā pēdējos mēnešos nonākušas politisko diskusiju krustpunktā, bet ne tikai Latvijā vien šīs zinātnes nozares dažkārt tiek uztvertas kā otršķirīgas, kuru rezultātus nav tik viegli un acīmredzami skatīt kā lietderīgus. Zinātnieku nakts un tās aktivitātes Latvijas Kultūras akadēmijā ir iespēja mainīt šo priekšstatu, un to apliecina akadēmijas Zinātņu prorektore Anda Laķe.

Mākslīgais intelekts šodien ir kļuvis par galveno konsultantu visdažādākajās jomās – ērts, parocīgs, runā tavā valodā, bieži radot uzticamību un sniedzot ātru informāciju par teju jebko. Vienlaikus reti kurš iedomājas, ka šī informācija nepazūd, bet krājas milzīgā datu mākonī, kuram atrašanās vieta gan nav debesīs, bet uz Zemes. Raidījumā Zināmais nezināmajā runājam par lielo datu centriem – milzu angāriem, kurus straujā pieprasījuma dēļ ceļ daudzviet pasaulē. Tas, protams, rada arī pretestību, iedzīvotāji ASV un Lielbritānijā protestē pret šo centru izbūvi apdzīvotās vietās.

Skaidro VAS Elektroniskie sakari "5G Techritory" programmas direktors Neils Kalniņš, Rīgas Tehniskās universitātes Augstas veiktspējas skaitļošanas centra eksperts Jānis Irbe un Latvijas Universitātes maģistrante vides zinātņu programmā Džoanna Lebedoka, viņa pēta datu centru ietekmi uz vidi pasaulē.

Zinātnes ziņas stāsts par travertīnu – iezi, kas atrodams mūsu Brīvības piemineklī

Iezis, kas Latvijai ir gan ģeogrāfiski tāls, gan tuvs. Tāls, jo pie mums tā atradņu nav, bet tuvs, jo ietverts Latvijas neatkarības simbolā – Brīvības piemineklī. Runa ir par iezi travertīnu. Gan travertīnam, gan citam pieminekļa iezim – granītam – veltīta pagājušajā gadā atklāta izstāde Latvijas Universitātes Dabas mājā, ko interesenti aizvien var apmeklēt. Bet, ja vēlaties, tā teikt, pieskarties Brīvības piemineklim un redzēt tā agrākos travertīna gabaliņus, kas restaurācijas procesā nomainīti, tad īstā vieta, kur doties, ir Latvijas Universitātes muzeja Ģeoloģijas kolekcija. Tur tiekamies ar kolekcijas eksperti, ģeoloģijas doktori Viju Hodirevu. Travertīns galvenokārt tiek izmantots kā apdares un būvmateriāls, taču skaidrojumi par to, kādas kategorijas iezis tas ir, avotos atšķiras. Travertīns raksturots gan kā nogulumiezis, gan akmens starpforma starp kaļķakmeni un marmoru. Kā ir patiesībā?

"Bezdelīgas ir viena no tām Latvijas putnu sugām, kuras, šķiet, būtu jāpazīst ikvienam. Taču modernos laikos tā, iespējams, vairs nav, jo cilvēks ir attālinājies no dabas. Tagad varbūt atgriežas, bet šis pārrāvums atstāj iespaidu zināšanām par dabu," vērtē Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis, bioloģijas doktors Oskars Keišs.

Bezgalīga ir tālais gājputns, kas ziemu pavada Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.

"Bezgalīga zinātnē ir saistīta arī ar mītiem," atklāj Oskars Keišs. Kad filozofs Aristotelis aprakstīja putnu ziemošanu, bet viņš neizdarīja novērojumus, viņš teica, ka bezdelīgas ziemu pavada dūņās. Tas liecina tikai par to, ka filozofs bija slinks novērotājs pamodās vēlāk par bezdelīgām, kad bezgalīgas bija jau aizlidojušas un izdarīja aplamus secinājumus, ka tās ir nevis aizlidojušas, bet ielīdušas dūņās."

Bezdelīga ir tik bieži sastopams putns, ka latvieši ir mēģinājuši tās dziesmu attēlot cilvēku valodā. Saka, ka bezgalīga savā dziesmā izdzied šādu frāzi: "Kamēr māte viesus vada, tikmēr bērni gaļu cep. Iztek tauki ugunī, vidžu, vidžu, čur."

Bezdelīgas ligzdu taisa no dubļiem, un tās parasti ir ēku iekšpusē - šķūņos, kūtīs un citās celtnēs. Bezgalīgas radiniece čurkste ligzdu būvē māju ārpusē. Pie tam bezdelīgas ligzda pa pusei vaļēja. Taču čurkstes ligzdai ir tikai viens caurums. Pēc ligzdas var atšķirt tās īpašnieku - vai tā ir bezgalīg vai čurkste.

Bezdelīgas populācija nav apdraudēta gan Latvijā, gan pasaulē.