Zināmais nezināmajā

Kas gan būtu Latvijas ainava bez bērziem, kas gan būtu pavasaris bez bērza sulu tecināšanas un latviešu folklora bez tāsīm, taču bērzs ir ne tikai zīmīgs koks Latvijas dabā, tas ir dabas inženierijas meistarstiķis un viens no pirmajiem kokiem, kas sāka augt planētas ziemeļos pēc ledus laikmeta beigām. Par bērzu dabā un to, kas saista ķīmiķu interesi par šo koku raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes pētniece, bioloģe Iluta Dauškane un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece Daniela Godiņa.

Ir vietas Latvijā, kur sākušas ziedēt ievas un tautā ievziedu laiks parasti tiek saistīts ar pavasara aukstuma viļņiem. Esam jau stāstījuši, ka pašas ievas nav vainojamas pie aukstuma, ticējumiem ir cits pamats. Bet šoreiz plašāk par mītiem, kas saistīti ar laika apstākļu ietekmi uz cilvēku pašsajūtu un veselību.

Par laikapstākļiem un veselību ir gana daudz runu. Ticējumi, mīti vai patiesība par to, ka uz vecumu locītavu sāpes spēj labāk prognozēt lietu, nekā meteorologi, vai par caurvēja radītātām nebūšanām. Lai viestu skaidrību par to, ka ir patiesībā, saruna ar sertificētu fizioterapeiti Līgu Līdumnieci-Šulcu.

Fizioterapeite atzīst, ka tas ir mīts, ka laikapstākļi tieši ietekmē cilvēka veselību un pašsajūtu. Sāpes ir subjektīvs vērtējums, turklāt ir vēl jaucējfaktors, ka noskaņo sevi uz to, ka man sāpēs, jo ir lietus.

"Sāpes ir tik sarežģīts koncepts, kur mūsu prāts un emocijas spēlē milzīgu lomu, un tādēļ, ja skatās retrospektīvi par to, cik bieži un kādās situācijās cilvēkiem sāpes parādās, tad viņi spēj patiešām arī atcerēties konkrētas reizes - jā, toreiz bija lietas, un man sāpēja. Bet vēl papildus ir jaucējfaktors, ka viņam jau ir šī pārliecība, ka tad, kad ir lietus, viņam sāp un tieši tās reizes viņš arī atceras. Bet viņš neatceras, ka bija lietas un viņam nesāpēja vai viņam sāpēja un nebija lietus. Tādēļ tas mīts virmo gaisā, bet to kultivē cilvēki paši," atzīst Līga Līdumniece-Šulca.

--

Kas attiecās uz ievziedu aukstumu, tas ir lielisks piemērs, kā cilvēka prāts selektīvi izvēlas savilkt veidot saistības, jo tikpat labi varētu būt ticējums, ka vizbuļu ziedēšanas laikā uznāk aukstums vai mālēpju, vai vēl labāk pieneņu ziedēšanas laikā. Ievas Latvijā, ja ņemam visu valsts teritoriju, zied aptuveni mēnesi. Nupat pirmās sākušas ziedēt Latvijas dienvidos, bet kamēr izziedēs pekrastē, kur vēsāks, īpaši atsevišķos Kurzemes piekrastes posmos, būs jau maija vidus. Un tā kā pie mums pavasarī nemēdz būt mēnesis no vietas ar stabilu siltumu, sanāk, ka mūsu senči ir tajā vainojuši ievas, bet tikpat labi tas varēja būt jebkurš cits pavasarī ziedošs augs.

Vēl esam vēsajā pavasara daļā, nevis tajā, kad pēc lietus gaiss ir silts un smaržīgs. Pavasara pilnbrieds vēl priekšā.

Smaržai, kas parādās gaisā pēc lietus ir vairāki iemesli. Mūsu platuma grādos pavasarī un vasaras sākumā tas lielā mērā saistīts ar augiem, kad īsajās ziemeļu vasarās viss steidzīgi sazied. Bet ir vēl tā īpašā smarža, kas lietū rodas pat tad, kad nekas nezied. Pilsētas ielās vai klajā laukā, bet vislabāk to var just tieši pēc sausākiem un karstākiem periodiem. Angliski šai smaržai ir vārds - petrichor, kas atvasināts no sengrieķu valodas un nozīmē akmens asinis, bet šo savdabīgo smaržu izrādās rada baktērijas, kas dzīvo augsnē. Tās sausā un karstā laikā sāk iet bojā un to izdzīvošanas stratēģija ir izdalīt aromātu, kas piesaista nelielus kukaiņus, kuros baktērija var parazitēt. Pēc sausāka un karstāka laika šis baktēriju izdalītais aromāts ir uzkrājies augsnē un ar lietus pilieniem, kas triecas pret zemi, tiek uzmestas gaisā, kur ar mikroskopiskiem pilieniem izplatās, un to varam saost arī mēs cilvēki. Lūk, kas ir tā smarža, kas mums saistās ar svaigumu pēc lietus.

Nu jau vairāk nekā nedēļu mājās atgriezušies "Artemis II" misijas četri astronauti, kas devās vistālāk prom no mūsu planētas. Ir bijis gana laika pārskatīt misiju, iepazīt gan inženiertehniskos risinājumus šādai apkalpes misijai, gan arī kalt nākotnes plānus. Skaidrs ir viens – cilvēks uz Mēnesi dosies un visticamāk visai drīz, verot vaļā jaunu lappusi kosmosa jomā. Kā mūsu astronomijas entuziasti vērtē šo misiju un tās, kas plāno Mēnesi apciemot drīzā nākotnē? Ko ceram redzēt nākotnē un kādas mācībstundas sniegusi šī misija? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē astronomijas entuziasti un IT speciālisti Raitis Misa un Ints Ķešāns.

Zinātniskais institūts BIOR pētījis Latvijā ražotus pārtikas produktus, tostarp eļļas un tējas, un skaidrojis, vai šajos produktos sastopams minerāleļļas ogļūdenraža piesārņojums. Kādi ir pētījuma rezultāti un kas īsti ir šīs MOH vielas?

Par to uz sarunu esam aicinājuši Zinātniskā institūta BIOR Ķīmijas laboratorijas Masspektrometrijas izcilības grupas vecāko speciālisti Karinu Jevņeviču un attālināti sarunai pievienojas arī Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Rubrikā "Iepazīstam putnus" par vidējo dzeni stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Madars Bergmanis. Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos. 20. gadsimtā, paplašinoties sugas ligzdošanas areālam, ienācis arī Latvijas teritorijā, kur šobrīd ir samērā parasts ligzdotājs un nometnieks.