Zināmais nezināmajā

Mazs piemīlīgs putniņš ar visai kompaktu ķermeni, bet garu astīti. Tieši tās dēļ arī ticis pie sava vārda – garastīte. Par talantīgo ligzdu būvētāju garastīti stāsta Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis bioloģijas zinātņu doktors Oskars Keišs.

"Tieši tā arī garastīti izskatās – kā mazs putniņš ar ļoti, ļoti, pat varētu teikt neproporcionāli garu asti," stāsta Oskars Keišs. "Garastītes visbiežāk ir redzamas rudenī un ziemā, kad tās bariņos klejo dažādos virzienos. Tas ir saistīts ar to, ka gados, kad viņām ir labvēlīgi apstākļi, garastītes savairojas lielā skaitā un ceļo dienvidu – dienvidrietumu virzienā, meklēdamqs barību. Tādā kārtā no Latvijas viņas sasniedz Poliju un Vāciju. Tas ir zināms pēc gredzenošanas rezultātiem."

Garastītes ir izteikts bara putniņš. Tas nozīmē, ja vienu bara īpatni noķer, tad pārējās nelido prom, bet pulcējas ap šo noķerto īpatni. Tādēļ ornitologi var noķert visu bariņu un apgredzenot putniņus.

"Garasta būvē apaļu ligzdu un to būvēja no ķērpjiem, tādēļ tā tik ļoti saplūst ar apkārtējo stumbru, ka ir grūti pamanāma. Garstītei nav savas dziesmas, bet kaut kas dziesmai līdzīgs kā saucieni ir dzirdami, kad abi putni būvē ligzdu un pārojas," turpina Oskars Keišs.

Garastītes populācija nav apdraudēta.

Keramikas izpēte arheoloģijā, lauksaimniecības augšņu izpēte klimata pārmaiņu kontekstā, kompozītmateriālu un biopolimēru izpēte ķīmijā – šādas Latvijas jauno zinātnieču pārstāvētās jomas plūkušas laurus ikgadējā “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē” konkursā. Raidījumā tiekamies ar zinātniecēm.

Par saviem pētījumie stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece Arta Bārdule, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas pētniece Vanda Haferberga un Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Aļisa Ponkratenkova.

--

Pirms tam viesojamies Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, kur top iekārta ātrai DNS analīzei un rīks asins recēšanas novērtēšanai.

Ātri, ērti un precīzi, tā pāris vārdos varētu raksturot ierīces, kas šobrīd top  LU Cietvielu Fizikas institūta Mikro un nanoierīču laboratorijā. Tur tuvāk iepazīstam divas no tām – vienu, kas palīdz noteikt mūsu ģenētiskās uzbūves  konkrētus datus, un otru, kas tā teikt, ziņo, cik ātri vai lēni sarec asinis.

LU CFI Mikro un nanoierīču laboratorijas pētniece Māra Šmite demonstrē iekārtu, kas nedaudz atgādina metronomu, tik bez ritma svārsta – uz plastmasas statīva ir skala, kurā tad  pēc asins rezultātu nolasīšanas parādās to recēšanas rezultāts. Ja tās ir skalā pa vidu, asins rec normāli, skalas augšdaļā – tas nozīmē, tās ir pārāk šķidras, bet apakšdaļā – biezas. 

Šajā pašā laboratorijā  strādā Gunita Kojāne, kura savukārt darbojas pie  universāla DNS ekstrakcijas moduļa izveides. Te runa ir par kompaktu platformu mūsu ģenētiskā materiāla  iegūšanai. Tie ir telpiski izprintēti rombveida režģi, kuru uzdevums ir sijāt cauri vajadzīgo analīžu materiālu.

--

Bet Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis bioloģijas zinātņu doktors Oskars Keišs stāsta par talantīgo ligzdu būvētāju garastīti.

Rudens ir laiks, kad no mums atvadās gājputni un ziemas miegam lēnām pošas dažādi savvaļas dzīvnieki, taču tas ir arī laiks, kad mūsu pagrabus apdzīvot sāk ne tikai rudens raža un ievārījumu burkas, bet šādi tādi dzīvnieki. Neapzināti sniedzam viņiem dažādas ērtības – gan pārtiku, gan ziemošanai piemērotu temperatūru, gan drošu patvērumu. Kāpēc mājas neapkurinātie stūri ir izcila ziemošanas vieta kā zīdītājiem, tā bezmugurkaulniekiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Nacionālā Dabas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, zooloģe Inta Lange, sikspārņu eksperts, Latvijas Universitates docents, biologs Viesturs Vintulis un Latvijas Entomoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāja, LU Bioloģijas institūta pētniece, bioloģijas doktore Inese Cera.

Arvien rudenīgākie laikapstākļi liek domāt par apkures sezonu. Energoresursi kļūst arvien dārgāki, tāpēc mazāk bažu par ziemu tiem, kam mājas siltinātas un izmantoti mūsdienīgi būvniecības risinājumi, kas padara ēku energoefektīvu. Tāpēc arī šoreiz saruna par videi un klimatam draudzīgu arhitektūru arhitektu Pēteri Bajāru.

Saruna par to, kā mainās nozares skatījums uz klimatu, cik būtisks tas ir Latvijā. Pēteris Bajārs stāsta arī par zaļiem risinājumiem publiskajā vidē Rīgā. Viena no galvenajām problēmām Rīgā ir ūdens stipra lietus laikā, kas appludina ielas. Bieži dzirdēts, ka pašvaldība ievieš dažādus ūdens infiltrācijas risinājumus, lai ūdens nokļūst zaļajās zonās, kur tas var iesūkties, vai pie jaunbūvēm jāierīko īpašas drenāžas, kas novada ūdeni augsnē. Izrādās, ka pilsētas centrā, kur ir vecā apbūve, tas rada jaunas problēmas, par ko līdz šim runāts maz. 

Sākam ar to, cik videi un klimatam labvēlīgi risinājumi arhitektūrā vispār ir pieprasīti un cik daudz ar tiem nākas strādāt ikdienā?

Dziļas zināšanas vai oratora un organizatora dotības, varbūt spilgts tēls un harizma - kas padara pasniedzēju par labu skolotāju? Cik gudram jābūt, lai mācītu citus gudrus cilvēkus un lai auditorijas priekšā būtu autoritāte? Un kāpēc pat pašos erudītākajos neieklausās ne sabiedrība, ne politiķi?

Intelektuālais līderis ar kristālskaidru reputāciju sabiedrībai un emocionālais atbalsts un mentors studentiem - šādu portretu gribētos zīmēt mūsdienu profesoram, kurš vairs nav tikai lekciju lasītājs ziloņkaula tornī, bet aktīvs sabiedrības loceklis. Šādu tēlu sniedz dažādi pētījumi par mūsdienu prasībām pret cilvēkiem, kuri ikdienā māca citus gudrus cilvēkus. Cik gudram jābūt, lai mācītu citus gudrus cilvēkus un lai auditorijas priekšā būtu autoritāte? Un kāpēc pat pašos erudītākajos neieklausās ne sabiedrība, ne politiķi? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Univeristātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, Doktorantūras skolas direktore Zanda Rubene, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Pedagoģiskās izaugsmes centra direktore Nora Jansone un biznesa augstskolas "Turība" asociētā profesore, studiju prorektore Evija Kļave.

Kas gaidāms Zinātnieku nakts pasākumos Latvijā? 

Šajā nedēļas nogalē Latvijā ir zinātnes lielākie svētki gadā - Eiropas zinātnieku nakts, kas aizvadītajā gadā pulcēja teju 30 tūkstošus apmeklētāju visā Latvijā. Kas šogad gaidāms dažādos institūtos un Latvijas augstsskolās? 

Izpētīt zinātni aicina Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Liene Bērziņa. Eiropas Zinātnieku nakts Latvijā ir liels zinātnes kopienas kopdarbs - Latvijas Zinātnes padome uzrunā un aicina izglītības iestādes, pētniecības institūcijas un organizācijas visā Latvijā iesaistīties, radīt savas aktivitātes, ko savukārt interaktīvā kartē apkopo zinātnes komunikācijas platformas “Research Latvia” veidotāji. Sarunu par pasākuma ideju turpina Latvijas Zinātnes padomes direktora pienākumu izpildītāja Elita Zondaka.

Plašu aktivitāšu klāstu Zinātnieku naktī piedāvās Latvijas Universitāte. Pārdaugavā liela rosība gaidāma universitātes Akadēmiskajā centrā - gan Zinātņu, gan Dabas mājā -, un tur par kādu no aktivitātēm gādājusi Latvijas Universitātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne.

Stāstīt par saviem pētījumiem - tā ir arī Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnieku prioritāte. Humanitārās, sociālās un mākslas zinātnes Latvijā pēdējos mēnešos nonākušas politisko diskusiju krustpunktā, bet ne tikai Latvijā vien šīs zinātnes nozares dažkārt tiek uztvertas kā otršķirīgas, kuru rezultātus nav tik viegli un acīmredzami skatīt kā lietderīgus. Zinātnieku nakts un tās aktivitātes Latvijas Kultūras akadēmijā ir iespēja mainīt šo priekšstatu, un to apliecina akadēmijas Zinātņu prorektore Anda Laķe.