Zināmais nezināmajā

Vai reiz pienāks diena, kad visā pasaulē būs miers? Viena diena, kad konflikti apstājušies, ieroči nolikti... Vai tomēr karš ir daļa no cilvēka dabas, bez kā nevaram dzīvot sabiedrībā? Kā mainījies karš gadsimtu laikā un kāpēc kari vēsturē iezīmē visstraujākos pagriezienus? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Ēriks Jēkabsons, Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs Dainis Poziņš un atvaļināts vēstnieks, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Gints Jegermanis.

Telefoniski sarunai pievienojas psihoterapeite Kristiāna Lapiņa. Viņai jautājam, kādas izmaiņas notiek cilvēku uztverē un domās kara apstākļos.

"Kodolieroču tehniskā attīstība nebūt nav apstājusies, un ir valstis, kuras vēlas šos kodolieročus iegūt, jo ir skaidrs, ka vecais pasaules kārtības modelis nedarbojas, vairs nav Amerika ieinteresēta un Rietumi kopumā uzturēt kārtību visos reģionos ar bruņotu spēku palīdzību. Patiesībā mums šobrīd globāli ir augsti riski, varētu teikt, vairāk nekā 20 valstis tehniski, finansiāli un zinātniski spēj iegūt patstāvīgi kodolieročus. Tā būs liela problēma gan Rietumiem, gan vecajām kodolvalstīm," norāda Dainis Poziņš.

"Otra lieta - mākslīgā intelekta sistēmas, augstas precizitātes ieroči un tas, ka kodolieroču jauda jauniem modeļiem tiek samazināta. Paļaujas uz augstu precizitāti, lielu postošo jaudu, bet ļoti kompaktā, koncentrētā reģionā. Rodas ilūzija, ka konfliktā mēs varēsim piemērot kodolieročus. Tas skan neprātīgi parastam cilvēkam, bet diemžēl šādi scenāriji tiek modelēti, izspēlēti, un ir diezgan augsts risks, ka ar šīm pārmaiņām kodolbruņojuma problēma var saasināties," turpina Dainis Poziņš. "Jaunās tehnoloģijas būtībā paver iespēju ātrāk uzsākt konfliktu ar modernām tehnoloģijām, radot ilūziju, ka nebūs nekādas kodolziemas. Būs 2000-3000 tonnu jaudas kodollādiņš, kas neradīs globālas sekas. Kas precīzi var trāpīt, teiksim, valsts vadītāja bunkurā. Vvai iluzori cerēt, ka mēs iznīcināsim pretinieka ballistisko raķešu šahtas, pirms viņi paspēs izšaut. Varbūt mums izdosies kaut kā apmānīt. Tā sacensība nav beigusies. Par to daudz nerunā, bet ekspertu līmenī tas jautājums ir diezgan karsts un aktuāls."

Pavasaris atnāk ar gājputnu kāšiem, taču visu ziemu ar mums kopā ir bijuši lērums dažādu putnu, tostarp arī šīs dienas varonis - peļu klijāns. Viņu dēvē par manīgo novērotāju. Iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Imants Jakovļevs.

"Peļu klijāns ir parastākais dienas plēsīgais putns Latvijā. Viņu bieži jauc ar vanagu vai sauc par vanagu, jo parasti viņš ir vienīgais, kuru redz, jo viņš sēž ceļa malā uz elektrības stabiem vai siena gubām vai augstu gaisā lido," stāsta Imants Jakovļevs.

Nosaukums jau parādā, ka putns ēd peles, žurkas un kurmjus. Reti gadās, ka noķer kādu putnu.

"Peļu klijānam patīk saule. Parasti dienas vidū, kad ir saule, viņš lido augstu gaisā, riņķo un sauc savu to vārdu, ja tā var teikt," turpina Imants Jakovļevs.

Peļu klijāna balsi ļoti bieži mēģina atdarināt sīlis, kas ir Latvijas papagailis, kurš atdarina daudzu putnu balsis.

"Ja peļu klijānam balss ir vienveidīga, tad tas viņa izskats ir daudzveidīgs. Ir balti, ir gandrīz melni. Pārsvarā peļu klijāns ir brūnu mugurpusi, ar raibumotu vēdera pusi, un spārniem raksturīgi melni komati," raksturo Imants Jakovļevs.

Peļu klijāns bieži ligzdo bērzos, olas dēj jau martā, bet jaunie putnēni šķiļas maijā.

Cilvēks ir elastīga būtne, bet, vai tādi ir arī citi dzīvnieki? Cik ātri dzīvnieku pasaulē putni, zīdītāji un zivis spēj pielāgoties mainīgai videi - gan paradumos un dzīvesveidā, gan bioloģiski? Vai tas var notikt vienas paaudzes ietvaros? Vai ir arī izmaiņas, kurām nepieciešamas daudzas desmitgades, lai pielāgotos? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, biologs, Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Indriķis Krams un ihtiologs, zinātniskā institūta BIOR Jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis.

Šampinjoni zinātnieku uzraudzībā pārtop par brūces dziedējošu gelu

Šī īpaši vieglā sēņu pagale, ko rāda pētnieks, ir tikai viens no etapiem šampinjonu ceļā pārtapšanai par brūces dziedējošu gelu. Recepte ir sekojoša: ņem ne pārāk izskatīgus šampinjonus, tādus, kurus nevar likt veikalā pārdošanai, un arī šo sēņu atliekvielas, to visu ievieto aparātā, kur sēnes tiek žāvētas, turētas vakuumā un vēl visādi apstrādātas līdz beigās no tām iegūst  vielu, kas palīdz ātrāk un efektīvāk sadzīt brūcēm. Šo tehnoloģiju ir izstrādājuši Rīgas tehniskās universitātes zinātnieki. Sīkāk par sēņu ceļu līdz  ārstējošam plāksterim stāsta RTU Fizikas un materiālzinātnes institūta vadošais pētnieks Jānis Baroniņš.

Lai arī pie šī projekta strādā Latvijas zinātnieki, aizsākums ir meklējams Igaunijā, kur mūsu ziemeļu kaimiņš - uzņēmējs uzrunāja RTU pētniekus, savukārt sēnes nāk no Lietuvas. Nākotnē tas varētu būt nišas produkts, kas radīts no sastāvdaļām, kas pieejamas Baltijas valstīs.

--

Peļu klijānu dēvē arī par manīgo novērotāju. Iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Imants Jakovļevs.

Viens no aizvadītā gada Latvijas Zinātņu akadēmijas izceltajiem pētījumiem ir Latvijas Biomedicīnas studiju centra pētnieku darbs pie vakcīnas pret Laima slimību. Pavasaris klāt, mostas arī galvenie Laimas slimības pārnēsātāji - ērces, tāpēc arī par šo pētījumu vairāk runājam ar tā autoriem. Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Biomedicīnas un pētījumu centra vadošais pētnieks Kalvis Brangulis un Latvijas Biomedicīnas un pētījumu centra vadošais pētniece Dagnija Tupiņa.

Pagājušajā nedēļā Latvijā iestājies astronomiskais pavasaris, kas šogad arī ir pēdējais no visiem, jo pārējie pavasara veidi jau bija pasteigušies agrāk.

Šogad visi pavasari klāt bija ļoti laicīgi. Solārais kā parasti iestājās 6. februārī, kad beidzas trīs tumšāko mēnešu periods. Tad februāra beigās, diennakts vidējai temperatūrai stabili paaugstinoties virs nulles, sākās meteoroloģiskais pavasaris. Pēc tam, kā nu kurā vietā, bet arī līdz marta vidum ir sācies fenoloģiskais pavasaris, kad mostas dzīvā daba, parādās pirmās augu veģetācijas pazīmes un masveidā sāk atgriezties gājputni. Protams, putnu migrācija turpināsies vēl labu brīdi.

Tad vēl atsevišķi izšķir klimatisko pavasari. Tas ir tāds vidējais ilggadīgais datums, kad iepriekšējā trīsdesmitgadē ir iestājies meteoroloģiskais pavasaris, un šis datums ir 11. marts. Kad būs pagājusi šī desmitgade, tad 2031. gadā datus pārrēķinās un ir diezgan droši, ka klimatiskā pavasara iestāšanās būs kļuvusi agrāka.

Protams, ir kalendārais pavasaris, kas iestājas 1. martā, bet kam ar laikapstākļiem nav nekāda diža sakara. Un 20. martā sākās arī astronomiskais pavasaris.

--

Bet iknedēļas saruna šoreiz ar pastnieci ciklā, kurā ar dažādu profesiju pārstāvjiem runājam viņu darbu, kas cieši saistīts ikdienā ar laika apstākļiem. Rusudana Pankule ir pastniece Skrīveros un sarunas ieraksts noritēja skaitā vietā - Aizkraukles pilskalnā, Daugavas krastā.

Rusudana Pankule jau 30 gadus strādā par pastnieci. Savulaik visur pastu piegādājusi ar velosipēdu gan ziemā, gan vasarā. Tagad "Latvijas Pasts" nodrošina automašīnas pastniekiem. Sarunā uzklausām viņas novērojumus par laikaapstākļiem un to izmaiņām.