Zināmais nezināmajā

Latviešu polārpētnieki tikko atgriezušies no ekspedīcijas Grenlandē. Iepriekš esam daudz stāstījuši par mūsu polārpētnieku ekspedīcijām un tās vienmēr likušās aizraujošas un interesantas gan no ģeoloģijas, gan ģeogrāfijas viedokļa, bet šobrīd polārpētniecība un arī pati grenlande nonākusi starmešu gaismā ģeopolitisko strīdu un dabas katastrofu dēļ. Kā noritēja ekspedīcija un kā arktiskie reģioni nonāk politiskajā arēnā?

Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta pieredzējušas polārpētnieks - Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors Kristaps Lamsters un viņa jaunākie kolēģi - LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes pētnieks Maikls  Andriksons un LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte, Ģeoloģijas nodaļas pētniece Lelde Švinka.

--

Ekspedīcija īstenota Latvijas Zinātnes padomes FLPP projektā "Ziemeļrietumu Grenlandes Kānākas ledus kupola izvadledāju termālā struktūra", Nr. lzp-2025/1-0242.

Latvijā iestājies meteoroloģiskais rudens, tāpēc pievēršamies arī rudens tematiem. Labā ziņa – meteoroloģiskā rudens sākums nenozīmē, ka laiks tūliņ kļūs aukstāks un lietaināks, tas tikai fiksē līdzšinējo temperatūras kritumu. Bet saruna šoreiz ar praktizējošu ģeologu Aigaru Antiņu. Skaidrojam, kā Latvijā laikapstākļi ietekmē šīs profesijas pārstāvjus.

Interesējamies arī par gruntsūdeņu pieejamību saistībā ar klimatu un pielāgošanos nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Zināms, ka sausās vasarās lauksaimniecības ražas ir mazākas, jo Latvijā nav izplatītas apūdeņošanas sistēmas, kā tas ir dienvidu zemēs. Cik gruntsūdens ir pieejams Latvijā?

Līdz šim raidījumā Zināmais nezināmajā biežāk esam runājuši ar pētniekiem. Aigars Antiņš ir ģeologs, kurš veic ģeoloģisko izpēti prakstikām vajadzībām.

Rudens sezona ir klāt un tas nozīmē, ka pie durvīm klauvēt sāk vīrusi. Jo vairāk uzturamies telpās un jo mitrāks laiks ir aiz loga, jo rosīgāk vīrusi uzdarbojas. Raidījumā runājam par vienu no vīrusu izpausmēm - klepu. Kaironošs, nevietā un nakts mieru traucējošs, skaļs un neapturams – klepus rudeņos nomoka nevienu vien. Kāpēc mēs klepojam? Kādu funkciju veic klepus mūsu organismā? Kad klepus ir vajadzīgs un kad – signāls par nopietnu slimību? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītāja, virsārste pneimonoloģijā Madara Tirzīte un otolaringologs Kaspars Peksis.

Balss saišu izmaiņas pusaugu pusaudžiem

Vai balss lūzums skar tikai zēnus, vai arī meitenes un galu galā - kāpēc balsij vispār jāmainās? Kas ir balss lūzums, kurš ar to saskaras, kad un kā sev palīdzēt balss lūzuma gadījumā? Lai gan balss lūzums īpaši varētu ietekmēt bērnus, kuri dzied, šī parādība skar ikvienu cilvēku. Vai tiešām balsī kaut kas anatomiski lūst? Skaidro ārsts-otolaringologs, medicīnas zinātņu doktors Dins Sumerags.

Savulaik izskolot bērnu par skolotāju bija goda lieta. Kā tas ir šodien? Kāpēc jau vairākas desmitgades sabierībā izskan viedoklis, ka pegagoga profesija vairs nav prestiža? Vai skolotājs aizvien ir kas vairāk par priekšmeta pasniedzēju un vai šo attieksmi ietekmē pegagogu atalgojums, notiekošais klasē vai sabiedrības attieksme pret skolotāju? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieki – Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore Iveta Ķestere un Latvijas Universitātes Homanitāro zinātņu fakultātes profesors Gvido Straube.

Zinātnes ziņās stāsts par to, ka finansiālās grūtības pieaugušā vecumā ir saistītas ar smadzeņu darbības pasliktināšanos vecumdienās.

Vai naudas problēmas var paātrināt smadzeņu novecošanos? Londonas Universitātes koledžas pētnieki apgalvo, ka var gan. Žurnālā “Innovation in Aging” publicēti 1946. gada Lielbritānijas kohortas pētījuma rezultāti, un tas ir pasaulē visilgāk nepārtraukti veiktais dzimšanas kohortas jeb noteiktas cilvēku grupas pētījums. Tā dalībnieki savas dzīves laikā aizpildīja anketas, atbildēja pētnieku jautājumiem, un kopumā tika apsekoti 2759 cilvēki Apvienotajā Karalistē. Vispārīgais secinājums – cilvēki, kuri agrīnā un vidējā pieaugušā vecumā saskārās ar pastāvīgām finansiālām grūtībām vai zemiem ienākumiem, līdz 53 gadu vecumam kognitīvajos testos uzrādīja sliktākus rezultātus. Ārstam-psihoterapeitam Ernestam Pūliņam-Cinim vaicājam, vai līdz šim jau nācies saskarties ar pētījumiem par naudas problēmu ietekmi uz smadzeņu veselību?

"Paceplītis jeb ceplītis ir viens no Latvijas mazākajiem dziedātājputniem. Tas gan ir tikai pēc spārnu garuma, jo svara ziņā viņš pārsniedz tādus putnus kā zeltgalvīte, kas ir Eiropas mazākais putns, un arī lapu ķauķīti, svirlīti, vītīti, čunčiņu," stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis, bioloģijas doktors Oskars Keišs

"Paceplīša dziesma ir dzirdama pavasarī. Taču tas ir putns, kas var dziedāt jebkurā gadalaikā, tikai, protams, mazākā mērā. Un paceplīšu dziesmu vairākās toņkārtās izdziedātas atkārtotas strofas. Ja to iegaumē, tā ir diezgan viegli atpazīstama," turpina Oskars Keišs. 

Paceplītis kā suga Eiropā un pasaulē nav apdraudēta, tā ir bieži sastopama. Kopš 80. gadiem Latvijā populācija ir pat palielinājusies. 

Paceplīti ir diezgan viegli atpazīt arī pēc izskata - tas ir vienmērīgi brūns. Raksturīga pazīme - uz augšu vērsta astīte.