Zināmais nezināmajā

Ķīvīte - mazs putniņš, kas ar lielu neatlaidību sargā savu ligzdiņu. 

"Ķīvītes pavasaros atgriežas ļoti agri, vidēji februāra beigās, kad lauki vēl ir pelēki. Un tad arī sākas izrāde. Tēviņš zemu virs lauka kūleņo, metas uz sāniem, paceļas un krīt lejā, tādējādi izrādoties," stāsta Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs. "Bet ķīvīte nav tikai akrobāte, tā ir arī drosmīgi sargātāja. Ja pie lauka, kur ligzdo vairāki pāri, pielido vārna, gaisā saceļas visas ķīvītes un kopīgi dzen projām. Un viņu spalgais sauciens nozīmē: "Tu esi par tuvu mūsu ligzdām!""

Ķīvītes ligzda ir vienkārša bedrīte zemē ar četrām olīvu zaļām, raibām olām. Un tāpēc ķīvītes drosme beidzas tur, kur sākas traktors.

"Kopš Latvijā sarūk pļavas un ganības, ķīvītes arvien biežāk ligzdo aramzemē. Tur pavasara lauku darbos ligzdas diemžēl iet bojā, un, kā Latvijā pētītas jau deviņdesmitajos gados, aramzemē ķīvītes izaudzē mazāk mazuļu nekā zālājos," turpina Agnis Bušs.

Lai gan ķīvīte joprojām ir viens no parastākajiem lauku putniem, kas ir Latvijā, tomēr jaunajā "Sarkanajā grāmatā" tā ir atzīta par jutīgu sugu. Tas tāpēc, ka trīs paaudžu laikā viņu skaits ir palicis par trešdaļu mazāks. 

Ķīvītes atlido vienas no pirmajām, bet aizlido vienas no pēdējām.

Kas īsti notiek ar cilvēka balsi, kad dziedam profesionālā līmenī – un vai profesionāla dziedāšana balsij ir kaut kas līdzīgs profesionālam sportam?  Kāpēc vienam balss ir augsta, citam – zema? Kāds vienmēr čerkst, bet cits ir ļoti spalgs? Balss atšķirības novērojamas gan tiem, kas runā maz, gan tiem, kuru balss ir darba instruments. Otolaringologs Dins Sumerags aizstāvējis disertāciju par balss tipiem un bieži sastopamu veselības problēmu – balss saišu mezgliņiem.

Arī latviešu tautasdziesmu pierakstos var atrast ziņas par rīkles dziedājumiem

Rīkles dziedājumi raksturīgi daudzām pasaules tautām. Rīkles dziedāšanu bieži apraksta kā tādu, kas rada sajūtu par vairākām skaņām vienlaikus, ko uztver klausītāja auss – zems, dūcošs pamata tonis, virs kura skaidri dzirdama otra – augstāka, svilpjoša vai stabulei līdzīga melodija. Tradicionāli  šo vokālo mākslu asociējam ar tjurku tautām, bet kā sarunā atklāj etnomuzikologs, mūziķis, mākslas zinātņu doktors un  Latvijas Universitātes profesors Valdis Muktupāvels, tad arī mūsu tautasdziesmās var atrast pierakstus par šāda veida dziedāšanu. Ierakstā  arī skan dziedājumu fragmenti no Valda Muktupāvēla kolekcijas. Sākumā etnomūzikas speciālists skaidro, kā šīs skaņas spēj izdot cilvēka balss aparāts un ko sadzird mūsu auss.

Pasaulē visbiežāk zemē nomestais atkritums nav plastmasas pudele vai polietilēna maisiņš, bet gan cigarešu izsmēķi. Šķietami mazs un nevainīgs, tas patiesībā ir bīstamu ķīmisku savienojumu kokteilis, kas nonākot saskarē ar ūdeni var radīt paliekošas sekas videi.

Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Latvijā katru gadu tiek pārdots vairāk nekā pusotrs miljards cigarešu, un aptuveni 330 miljoni izsmēķu nonāk apkārtējā vidē. Līdz ar izsmēķiem dabā nonāk arsēns, kadmijs, svins. Ko viens mazs izsmēķis var nodarīt apkārtējai videi un kāpēc izsmēķi rada galvassāpes atkritumu apsaimniekotājiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro organizācijas "Latvijas Zaļais punkts" valdes loceklis Kaspars Zakulis un Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme.

"Pilsētās kopumā situācija uzlabojas, arvien vairāk cilvēku izsmēķus izmet atkritumu urnās, tomēr dabā arvien nonāk daudz," norāda Kaspars Zakulis.

Arī pludmalēs izsmēķu daudzums samazinās, piekrīt Jānis Ulme.

Uz Siguldu rudenī cilvēki mēdz doties ne tikai, lai baudītu krāsaino ainavu. Drīz sāksies arī lašu nārsts un labā laikā to var vērot no Gaujas tilta Siguldā un vēl citās mazākās lašupēs, gar kuru krastiem ved pastaigu takas.

Laši un taimiņi upēs jau ir sanākuši lielā skaitā, šobrīd nogaida, kad ūdens temperatūra būs mazliet vēsāka un piemērota nārstam. Bet kā šogad laši upēs jūtas, kā siltie rudeņi maina nārstu un vai dažādi lašveidīgo aizsardzības un populācijas atjaunošanas pasākumi dod rezultātu, par to saruna ar Dabas Aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītāju Jāni Bušu.

Ļoti iespējams, ka pēc pieciem līdz desmit gadiem staru terapijas pacientiem ārstēšanas kurss varētu būt īsāks un krietni patīkamāks. Kristaps Paļskis Rīgas Tehniskajā universitātē aizstāvējis disertāciju, kurā viņš pētījis, kā onkoloģisko slimību terapijā izmantot paātrinātāju tehnoloģijas, lai pēc iespējas precīzāk un efektīvāk iznīcinātu vēža šūnas. Šis ir viens no piemēriem, kur CERN notiekošie daļiņu pētījumi var nākotnē praktiski palīdzēt pacientiem, mazinot staru terapijas blaknes un ne tikai. Kā sarežģīta daļiņu fizika iedarbojas uz tik komplicētu organismu kā cilvēka šūna? Raidījumā zināmais nezināmajā skaidro medicīnas fiziķis Kristaps Paļskis un Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesore radioloģijā, vadošā pētniece un radioloģijas zinātniskās laboratorijas vadītāja ārste Maija Radziņa.

Profesors piedāvā kvantu skaitļošanas un DNS datu uzglabāšanas apvienojumu pieaugošajam datu apjomam

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei tika izmantotas disketes? Nu jau tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras palīdzību uzkrāt aizvien pieaugošo datu apjomu? Atbilde būtu – kvantu skaitļošanas un DNS datu uzglabāšanas apvienojums. Tieši ar šādu jaunu modeli, septembrī viesojoties Rīgā, Latvijas Universitātē, iepazīstināja profesors Koens Bertelss.

Dzimis Beļģijā, vairāk nekā 20 gadus strādājis Delftas Tehnoloģiju universitātē Nīderlandē, bet šobrīd viņa darbība saistīta ar Šveices uzņēmumu, vienlaikus sadarbojoties ar vairākām universitātēm. Visur viņš meklē bioķīmiķus, ģenētiķus un citus zinātniekus – aizrautīgus un dedzīgus cilvēkus, kuri noticētu viņa idejai par DNS tehnoloģiju un būtu gatavi to attīstīt tālāk. Arī Zināmais nezināmajā bija iespēja aprunāties ar profesoru, un, ja jums mūsu saruna šķiet futūristiska – ļoti labi, jo profesors Bertelss tiek dēvēts par pilnīgu nākotnes cilvēku.