Zināmais nezināmajā

Mākslīgais intelekts šodien ir kļuvis par galveno konsultantu visdažādākajās jomās – ērts, parocīgs, runā tavā valodā, bieži radot uzticamību un sniedzot ātru informāciju par teju jebko. Vienlaikus reti kurš iedomājas, ka šī informācija nepazūd, bet krājas milzīgā datu mākonī, kuram atrašanās vieta gan nav debesīs, bet uz Zemes. Raidījumā Zināmais nezināmajā runājam par lielo datu centriem – milzu angāriem, kurus straujā pieprasījuma dēļ ceļ daudzviet pasaulē. Tas, protams, rada arī pretestību, iedzīvotāji ASV un Lielbritānijā protestē pret šo centru izbūvi apdzīvotās vietās.

Skaidro VAS Elektroniskie sakari "5G Techritory" programmas direktors Neils Kalniņš, Rīgas Tehniskās universitātes Augstas veiktspējas skaitļošanas centra eksperts Jānis Irbe un Latvijas Universitātes maģistrante vides zinātņu programmā Džoanna Lebedoka, viņa pēta datu centru ietekmi uz vidi pasaulē.

Zinātnes ziņas stāsts par travertīnu – iezi, kas atrodams mūsu Brīvības piemineklī

Iezis, kas Latvijai ir gan ģeogrāfiski tāls, gan tuvs. Tāls, jo pie mums tā atradņu nav, bet tuvs, jo ietverts Latvijas neatkarības simbolā – Brīvības piemineklī. Runa ir par iezi travertīnu. Gan travertīnam, gan citam pieminekļa iezim – granītam – veltīta pagājušajā gadā atklāta izstāde Latvijas Universitātes Dabas mājā, ko interesenti aizvien var apmeklēt. Bet, ja vēlaties, tā teikt, pieskarties Brīvības piemineklim un redzēt tā agrākos travertīna gabaliņus, kas restaurācijas procesā nomainīti, tad īstā vieta, kur doties, ir Latvijas Universitātes muzeja Ģeoloģijas kolekcija. Tur tiekamies ar kolekcijas eksperti, ģeoloģijas doktori Viju Hodirevu. Travertīns galvenokārt tiek izmantots kā apdares un būvmateriāls, taču skaidrojumi par to, kādas kategorijas iezis tas ir, avotos atšķiras. Travertīns raksturots gan kā nogulumiezis, gan akmens starpforma starp kaļķakmeni un marmoru. Kā ir patiesībā?

"Bezdelīgas ir viena no tām Latvijas putnu sugām, kuras, šķiet, būtu jāpazīst ikvienam. Taču modernos laikos tā, iespējams, vairs nav, jo cilvēks ir attālinājies no dabas. Tagad varbūt atgriežas, bet šis pārrāvums atstāj iespaidu zināšanām par dabu," vērtē Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis, bioloģijas doktors Oskars Keišs.

Bezgalīga ir tālais gājputns, kas ziemu pavada Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.

"Bezgalīga zinātnē ir saistīta arī ar mītiem," atklāj Oskars Keišs. Kad filozofs Aristotelis aprakstīja putnu ziemošanu, bet viņš neizdarīja novērojumus, viņš teica, ka bezdelīgas ziemu pavada dūņās. Tas liecina tikai par to, ka filozofs bija slinks novērotājs pamodās vēlāk par bezdelīgām, kad bezgalīgas bija jau aizlidojušas un izdarīja aplamus secinājumus, ka tās ir nevis aizlidojušas, bet ielīdušas dūņās."

Bezdelīga ir tik bieži sastopams putns, ka latvieši ir mēģinājuši tās dziesmu attēlot cilvēku valodā. Saka, ka bezgalīga savā dziesmā izdzied šādu frāzi: "Kamēr māte viesus vada, tikmēr bērni gaļu cep. Iztek tauki ugunī, vidžu, vidžu, čur."

Bezdelīgas ligzdu taisa no dubļiem, un tās parasti ir ēku iekšpusē - šķūņos, kūtīs un citās celtnēs. Bezgalīgas radiniece čurkste ligzdu būvē māju ārpusē. Pie tam bezdelīgas ligzda pa pusei vaļēja. Taču čurkstes ligzdai ir tikai viens caurums. Pēc ligzdas var atšķirt tās īpašnieku - vai tā ir bezgalīg vai čurkste.

Bezdelīgas populācija nav apdraudēta gan Latvijā, gan pasaulē.

Lai kā tās šķietami traucē, kad izskalotas krastā pludmalē, lielajām aļģēm ir ārkārtīgi svarīga loma jūras ekosistēmā. Kā šīs zemūdens pļavas veido veselīgu jūras vidi un vai ir pamats domāt, ka tās pazūd un to vietā jūrā sāk veidoties "tuksneši"? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāves - vadošā pētniece, hidrobioloģe Ingrīda Andersone un zinātniskā asistente Anete Fedorovska.

Uzņēmīgais Jānis Dambekalns Kaltenē

Kaltenes kuģinieks, uzņēmīgais latvietis Jānis Dambekalns laikā, kad vēl nebija dzimusi Latvijas Republika, uz Kaltenē gatavotām konservu bundžām lika uzrakstu "Made in Latvia". 

Par konservēšanas metodes ieviesēju tiek uzskatīts  franču  konditors  Nikolā  Apērs (Nicolas Appert) (1749.–1841.), kurš pēc vairākiem eksperimentiem, pildot stikla pudelēs dažādus pārtikas produktus, 19. gadsimta sākumā  izstrādāja metodi augļu un dārzeņu ilgstošai uzglabāšanai stikla traukos. Laikā gaitā metode pilnveidojās līdz  konservu kārbām. Ap 1890. gadu jau Baltijas jūras piekrastē sāka nodarboties ar zivju konservēšanu. Sākotnēji  uz Kurzemes jūrmalu  brauca uzņēmēji no  Rēveles, tagadējās Tallinas, un  iepazīstināja vietējos ar brētliņām garšvielu sālījumā, kas cariskajā Krievijā bija pazīstamas ar nosaukumu „Reveļskije kiļki” (Rēveles ķilavas). Pagāja pāris gadi un Kaltenē savu zivju konservu uzņēmumu atvera vietējais – izbijis kuģinieks Jānis Dambekalns. Vairāk par viņa darbību un interesentajām konservu receptēm stāsta Rojas Jūras zvejniecības muzeja galvenā speciāliste Madara Tālberga.

Latviešu polārpētnieki tikko atgriezušies no ekspedīcijas Grenlandē. Iepriekš esam daudz stāstījuši par mūsu polārpētnieku ekspedīcijām un tās vienmēr likušās aizraujošas un interesantas gan no ģeoloģijas, gan ģeogrāfijas viedokļa, bet šobrīd polārpētniecība un arī pati grenlande nonākusi starmešu gaismā ģeopolitisko strīdu un dabas katastrofu dēļ. Kā noritēja ekspedīcija un kā arktiskie reģioni nonāk politiskajā arēnā?

Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta pieredzējušas polārpētnieks - Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors Kristaps Lamsters un viņa jaunākie kolēģi - LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes pētnieks Maikls Andriksons un LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte, Ģeoloģijas nodaļas pētniece Lelde Švinka.

--

Ekspedīcija īstenota Latvijas Zinātnes padomes FLPP projektā "Ziemeļrietumu Grenlandes Kānākas ledus kupola izvadledāju termālā struktūra", Nr. lzp-2025/1-0242.

Latvijā iestājies meteoroloģiskais rudens, tāpēc pievēršamies arī rudens tematiem. Labā ziņa – meteoroloģiskā rudens sākums nenozīmē, ka laiks tūliņ kļūs aukstāks un lietaināks, tas tikai fiksē līdzšinējo temperatūras kritumu. Bet saruna šoreiz ar praktizējošu ģeologu Aigaru Antiņu. Skaidrojam, kā Latvijā laikapstākļi ietekmē šīs profesijas pārstāvjus.

Interesējamies arī par gruntsūdeņu pieejamību saistībā ar klimatu un pielāgošanos nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Zināms, ka sausās vasarās lauksaimniecības ražas ir mazākas, jo Latvijā nav izplatītas apūdeņošanas sistēmas, kā tas ir dienvidu zemēs. Cik gruntsūdens ir pieejams Latvijā?

Līdz šim raidījumā Zināmais nezināmajā biežāk esam runājuši ar pētniekiem. Aigars Antiņš ir ģeologs, kurš veic ģeoloģisko izpēti prakstikām vajadzībām.