Zināmais nezināmajā

Astronoms Karls Seigans reiz teicis, ka "mēs visi esam radušies no zvaigžņu putekļiem". Tas nav pārspīlēts, jo dzīvības pamatā patiesi ir elementi, kuri radušies un "izsējušies" mežonīgajā zvaigžņu dzimšanas un bojāejas rezultātā. Kas tie ir? Kā šie elementi veidojušies sarežģītākās kombinācijās, lai radītu dzīvību uz planētas Zeme? Un kas bija pirmie elementi Visuma būvniecības pašā sākumā? Par Zināmais nezināmajā sarunājas ķīmiķis, astronomijas entuziasts Jānis Jaunbergs un astronoms, Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš.

Zinātnes ziņās stāsts par šķīdinātājiem, ko pētnieki nereti izmanto savās laboratorijās.

Ķīmijas nozare jau ilgāku laiku cenšas pāriet zaļā, videi draudzīgākā virzienā, taču aizvien izmanto šķīdinātājus, bez kuriem daudzi laboratorijas darbi nebūtu iespējami, bet kas nav nedz cilvēkam, nedz dabai draudzīgi.

Analīze, kurā aplūkoti 1,3 miljoni ķīmisko reakciju, kas 40 gadu laikā minētas patentos, liecina, ka ķīmiķi joprojām savā darbā izvēlas bīstamus šķīdinātājus. Runa ir par šķīdinātājiem, ko izmanto, piemēram, ķīmisko vielu šķīdināšanai reakciju laikā, reakcijas produktu ekstrakcijai un attīrīšanai. Šī izvēle par labu bīstamiem šķīdinātājiem, no kuriem vairums tiek iegūti no naftas vai dabasgāzes, vērojama, neskatoties uz to, ka gandrīz 30 gadus notiek centieni ķīmiju padarīt “zaļāku” ar drošākām un videi draudzīgākām alternatīvām. Starptautiskas pētnieku grupas veiktā patentu izpēte ir visapjomīgākā un visaptverošākā šajā jomā. Pārskats publicēts žurnālā “Angewandte Chemie”, un pētnieku vidū ir ne tik daudz pārsteigums par rezultātiem, bet drīzāk vilšanās, un tiek pausts arī viedoklis, ka tas mazina entuziasmu, jo gribētos redzēt progresu “zaļajā” ķīmijā. Viedokli par šo patentu analīzi izsaka Rīgas Tehniskās universitātes vadošā pētniece, docente Inese Mieriņa.

Ķīvīte - mazs putniņš, kas ar lielu neatlaidību sargā savu ligzdiņu. 

"Ķīvītes pavasaros atgriežas ļoti agri, vidēji februāra beigās, kad lauki vēl ir pelēki. Un tad arī sākas izrāde. Tēviņš zemu virs lauka kūleņo, metas uz sāniem, paceļas un krīt lejā, tādējādi izrādoties," stāsta Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs. "Bet ķīvīte nav tikai akrobāte, tā ir arī drosmīgi sargātāja. Ja pie lauka, kur ligzdo vairāki pāri, pielido vārna, gaisā saceļas visas ķīvītes un kopīgi dzen projām. Un viņu spalgais sauciens nozīmē: "Tu esi par tuvu mūsu ligzdām!""

Ķīvītes ligzda ir vienkārša bedrīte zemē ar četrām olīvu zaļām, raibām olām. Un tāpēc ķīvītes drosme beidzas tur, kur sākas traktors.

"Kopš Latvijā sarūk pļavas un ganības, ķīvītes arvien biežāk ligzdo aramzemē. Tur pavasara lauku darbos ligzdas diemžēl iet bojā, un, kā Latvijā pētītas jau deviņdesmitajos gados, aramzemē ķīvītes izaudzē mazāk mazuļu nekā zālājos," turpina Agnis Bušs.

Lai gan ķīvīte joprojām ir viens no parastākajiem lauku putniem, kas ir Latvijā, tomēr jaunajā "Sarkanajā grāmatā" tā ir atzīta par jutīgu sugu. Tas tāpēc, ka trīs paaudžu laikā viņu skaits ir palicis par trešdaļu mazāks. 

Ķīvītes atlido vienas no pirmajām, bet aizlido vienas no pēdējām.

Ķīvīte - mazs putniņš, kas ar lielu neatlaidību sargā savu ligzdiņu. 

"Ķīvītes pavasaros atgriežas ļoti agri, vidēji februāra beigās, kad lauki vēl ir pelēki. Un tad arī sākas izrāde. Tēviņš zemu virs lauka kūleņo, metas uz sāniem, paceļas un krīt lejā, tādējādi izrādoties," stāsta Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs. "Bet ķīvīte nav tikai akrobāte, tā ir arī drosmīgi sargātāja. Ja pie lauka, kur ligzdo vairāki pāri, pielido vārna, gaisā saceļas visas ķīvītes un kopīgi dzen projām. Un viņu spalgais sauciens nozīmē: "Tu esi par tuvu mūsu ligzdām!""

Ķīvītes ligzda ir vienkārša bedrīte zemē ar četrām olīvu zaļām, raibām olām. Un tāpēc ķīvītes drosme beidzas tur, kur sākas traktors.

"Kopš Latvijā sarūk pļavas un ganības, ķīvītes arvien biežāk ligzdo aramzemē. Tur pavasara lauku darbos ligzdas diemžēl iet bojā, un, kā Latvijā pētītas jau deviņdesmitajos gados, aramzemē ķīvītes izaudzē mazāk mazuļu nekā zālājos," turpina Agnis Bušs.

Lai gan ķīvīte joprojām ir viens no parastākajiem lauku putniem, kas ir Latvijā, tomēr jaunajā "Sarkanajā grāmatā" tā ir atzīta par jutīgu sugu. Tas tāpēc, ka trīs paaudžu laikā viņu skaits ir palicis par trešdaļu mazāks. 

Ķīvītes atlido vienas no pirmajām, bet aizlido vienas no pēdējām.

Kas īsti notiek ar cilvēka balsi, kad dziedam profesionālā līmenī – un vai profesionāla dziedāšana balsij ir kaut kas līdzīgs profesionālam sportam?  Kāpēc vienam balss ir augsta, citam – zema? Kāds vienmēr čerkst, bet cits ir ļoti spalgs? Balss atšķirības novērojamas gan tiem, kas runā maz, gan tiem, kuru balss ir darba instruments. Otolaringologs Dins Sumerags aizstāvējis disertāciju par balss tipiem un bieži sastopamu veselības problēmu – balss saišu mezgliņiem.

Arī latviešu tautasdziesmu pierakstos var atrast ziņas par rīkles dziedājumiem

Rīkles dziedājumi raksturīgi daudzām pasaules tautām. Rīkles dziedāšanu bieži apraksta kā tādu, kas rada sajūtu par vairākām skaņām vienlaikus, ko uztver klausītāja auss – zems, dūcošs pamata tonis, virs kura skaidri dzirdama otra – augstāka, svilpjoša vai stabulei līdzīga melodija. Tradicionāli  šo vokālo mākslu asociējam ar tjurku tautām, bet kā sarunā atklāj etnomuzikologs, mūziķis, mākslas zinātņu doktors un  Latvijas Universitātes profesors Valdis Muktupāvels, tad arī mūsu tautasdziesmās var atrast pierakstus par šāda veida dziedāšanu. Ierakstā  arī skan dziedājumu fragmenti no Valda Muktupāvēla kolekcijas. Sākumā etnomūzikas speciālists skaidro, kā šīs skaņas spēj izdot cilvēka balss aparāts un ko sadzird mūsu auss.

Pasaulē visbiežāk zemē nomestais atkritums nav plastmasas pudele vai polietilēna maisiņš, bet gan cigarešu izsmēķi. Šķietami mazs un nevainīgs, tas patiesībā ir bīstamu ķīmisku savienojumu kokteilis, kas nonākot saskarē ar ūdeni var radīt paliekošas sekas videi.

Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Latvijā katru gadu tiek pārdots vairāk nekā pusotrs miljards cigarešu, un aptuveni 330 miljoni izsmēķu nonāk apkārtējā vidē. Līdz ar izsmēķiem dabā nonāk arsēns, kadmijs, svins. Ko viens mazs izsmēķis var nodarīt apkārtējai videi un kāpēc izsmēķi rada galvassāpes atkritumu apsaimniekotājiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro organizācijas "Latvijas Zaļais punkts" valdes loceklis Kaspars Zakulis un Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme.

"Pilsētās kopumā situācija uzlabojas, arvien vairāk cilvēku izsmēķus izmet atkritumu urnās, tomēr dabā arvien nonāk daudz," norāda Kaspars Zakulis.

Arī pludmalēs izsmēķu daudzums samazinās, piekrīt Jānis Ulme.