Zināmais nezināmajā

Kurš gan nepazīst šo putnu – visai liels, graciozs, ar skanīgu, nedaudz sērīgu kliedzienu, kas atgādina par ziemas tuvošanos. Tās ir dzērves. Iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs.

"Vēl pirms pusgadsimta dzērves dziesmu varēja dzirdēt tikai lielo sūnu purvu dziļumā. Dzērve bija bikls putns, kas vairījās no cilvēka. Tad kaut kas mainījās. Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem dzērvju Latvijā kļūst arvien vairāk. Tagad ligzdo līdz pat 10000 pāru, un tās vairs nemeklē tikai purvus. Ligzdas ir atrastas pat bebru applūdinātos mežos, zivju dīķos un arī pat nelielās, slapjās lauku ieplakās. Dzērves barojas laukā arī pat pāris desmitu metru no ceļa un nebaidās no garāmbraucošām mašīnām. Tāpēc mēs viņas tik bieži arī varam redzēt," stāsta Agnis Bušs.

Dzērve prot ne tikai meistarīgi slēpties, bet arī mainīt krāsu. Pavasarī tās spalvas ir tīri pelēkas, bet vasarā mugura bieži kļūst rūsgani brūna. Tās nav jaunas spalvas, vienkārši dzērves spalvas iekrāso purvā dzelžainais ūdens un dūņas, putnam tīrot spalvas, Un brūnganu dzērvi ligzdā ir vēl grūtāk pamanīt. 

Rudenī var dzirdēt dzērvju balsis, kad tās dodas uz dienvidiem. Un starp pieaugušo putnu "trompetēm" var saklausīt arī smalkākas. Tie ir šīs vasaras jaunie putni. Tie lido kopā ar vecākiem un ceļu mācās no viņiem. Jau pirms gandrīz 3000 gadu Homērs "Iliādā" salīdzināja karapulka troksni ar dzērvju klaigām debesīs. Tik skaļas un tālu dzirdamas tās ir.

Atšķirībā no cilvēka putni nepazīst robežas, tie ir brīvi savā kustībā un var pavadīt pusi dzīves vienā kontinentā un pusi otrā. Par to putnus ne reizi vien apskauduši dzejnieki un rakstnieki, taču realitātē – pētniecībā – tas ir zināms izaicinājums. Sākot ar putnu uzskaiti, beidzot ar atsevišķu indivīdu apgredzenošu vai aprīkošanu ar raidītājiem – Eiropā putnu ceļam seko līdzi visdažādākajos veidos. Tas palīdz nosargāt arī īpaši apdraudētu putnu populācijas. Kā putnu izpētē notiek starptautiskā sadarbība un kāpēc bez tās nevar, lai saprastu, kas notiek ar putniem visā to dzīves garumā? Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta ornitologi Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji Viesturs Ķerus un Pēteris Daknis.

Pasta baložu neparastās spējas

Arheoloģiskie  pētījumi liecina, ka jau Senajā Ēģiptē, baloži bija vieni no pirmajiem dzīvniekiem un paši pirmie putni, ko cilvēki pieradināja. Un šie spārnotie ziņneši līdz pat 20.  gadsimtam tika izmantoti kā pasta sakarnieki. Bet pirms runājam tieši par pasta baložu spējām veikt garas distances lidojumus un nogādāt paredzēto ziņu konkrētā vietā, bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs stāsta par visu  savvaļas putnu orientēšanas maņām.

--

Kurš gan nepazīst šo putnu – visai liels, graciozs, ar skanīgu, nedaudz sērīgu kliedzienu, kas atgādina par ziemas tuvošanos. Tās ir dzērves. Iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs.

Medijos izskan biedējošas prognozes par dabas parādības "El Ninjo" radītiem ekstremāliem laikapstākļiem nākamajā gadā. Tā rodas Klusajā okeānā, bet ietekmē laikapstākļus viscaur uz planētas. Jau šobrīd atseviškās terirotijās, piemēram, Kalifornijā šo El Ninjo dēvē par rekordspēcīgu, kas vienā vietā var izrausīt ilgstošo sausumu, citā - postošus plūdus. Arī Eiropai sola vairāk nokrišņu un lielākas vētras, bet planētas dienvidu puslode jau šobrīd izjūt "El Ninjo" sekas plūdos vai sausuma viļņos. Kas īsti ir šī Klusā okeāna dabas parādība un kā tā ietekmē laikapstākļus uz planētas? Vai arī Latvijā ir jāraizējas, ka ziema būs vējaināka vai aukstākā? Skaidro Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Prognožu un klimata daļas vadītājs, meteorologs Andris Vīksna un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesore Agrita Briede.

Sācies skolēnu brīvlaiks, kas vismaz Rīgas ielās no rītiem un vakaros atslogo satiksmi un mazina sastrēgumus, taču rudens un ziema jebkurā gadījumā visiem satiksmes dalībniekiem rada sarežģījumus ar miglu, nokrišņiem, apledojumu. Šoreiz saruna par vienu no parasti uzticamākajiem sabiedriskā transporta veidiem – vilcienu.

Ja salīdzina ar pilsētas sabiedrisko transportu – tramvajiem, trolejbusies un autobusiem vai starppilsētu autobusiem vai vēl jo vairāk aviāciju, vilciens parasti šķiet uzticamāks, ka to mazāk ietekmē slikti laikapstākļi, bet izrādās, ka arī dzelzceļš gana bieži cieš ne tikai lielām stihijām, bet pat rudens lapas var ietekmēt vilciena pārvietošanās ātrumu.

Bet visvairāk bažu protams, ir par tuvojošos ziemu. Atceramies, ka jaunie elektrovilcieni bija ļoti cimperlīgi, kad iestājās krietnāks sals un sniga. Saruna ar “Pasažieru vilciena”, ko pazīstam ar zīmolu "ViVi" vilciena vadītāju Artūru Šiškovu.

Vairākus gadsimtus seni cilvēka pīšļi diezin vai būs pirmais, kas nāk prātā, kad iedomājamies, kā pēta cilvēku slimības, uzturu, dzīvesveidu senatnē, taču tieši aizgājēju mirstīgās atliekas ir vesela zināšanu bagāža. Latvijā nevaram lepoties ar mūmijām kapenēs, taču arī pie mums dievnamos un kapenēs apglabāti cilvēki, kuru mumificēto  mirstīgo atlieku pētīšana sniedz unikālu informāciju par attiecīgā laika slimībām, dzīvesveidu, dzīves apstākļiem un daudz ko citu. Jaunie medicīnas studenti apņēmušies apzināt mumificētās atliekas Latvijā un pētīt tās ar mūsdienīgām metodēm. Par ieceri Zināmais nezināmajā plašāk stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja, medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete un Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studenti Aleksis Ķeviņš un Madara Uzula.

"Purva līķis" - dabiskā veidā mimificējies cilvēka ķermenis kūdras purvā

Purva klimatiskie apstākļi ļauj vēstures liecībām saglabāties gadsimtiem ilgi; tostarp arī senajiem cilvēkiem. Kas purva vidē ir tik īpašs un neparasts, kas ļauj arheologiem palūkoties pat tūkstošiem gadu senā pagātnē? Kas īsti ir "purva līķi" un ko par tiem var atklāt vēl neizstrādos vērtīgos Latvijas purvos?

Pavisam drīz, 22. oktobrī, kinoteātrī "Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvos režisora Reiņa Kalviņa filma "Klajumā aiz meža". Darbs pieteikts kā psiholoģisks detektīvs par atradumu purvā, kas sašūpo mazpilsētas iedzīvotāju attiecības. Režisors teicis, ka ideja radusies, kad viņš uzzinājis par purva līķu fenomenu. Proti, laiku pa laikam Eiropā purvos tiek uzietas senas cilvēku mirstīgās atliekas, kas purva apstākļos ir iebalzamētas. Tāpēc šajā stāstā palūkosim no bioloģiska skatu punkta šo tematu, kā šādā vidē var saglabāties dažādi organismi, kuras ir senākas atradnes un kādu informāciju biologam sniedz "purva līķis"? Stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadošā pētniece Laimdota Kalniņa.